Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:747767
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.05.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
I Nodaļa  Trīsdesmitgadu kara iemesli    4
  Trīsdesmitgadu kara iegansts    5
  Trīsdesmitgadu kara norise    5
  Čehu posms    5
  Dāņu posms    6
  Zviedru posms    6
  Franču posms    7
  Spilgtākās karā iesaistītās personālijas    8
  Armāns Žans di Plesī - Kardināls Rišeljē    8
  Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs    9
  Albrehts Vallenšteins    11
  Johans Cerkals fon Tilli    11
  Trīsdesmitgadu kara raksturs    12
  Vestfālenes miers    12
  Trīsdesmitgadu kara sekas    13
  Secinājumi    13
II Nodaļa  Microsoft Power point izmantošanas iespējas    14
III Nodaļa  Lietošanas pamācība    15
  Nobeigums    16
  Izmantotā literatūra    17
  Anotācija    18
  Анотация    19
  Annotation    20
Darba fragmentsAizvērt

Pēc 1555.gada Augsburgas ticības miera parakstīšanas Eiropā sāka strauji izplatīties protestantisms. Sevišķi tas izplatījās Vācijā, kur šo procesu atviegloja tas, ka Vācijas ķeizari Ferdinands I un Maksimiliāns II bija ļoti iecietīgi ticības lietās. Viņi pat nepieprasīja Augsburgas ticības miera protestantiem nelabvēlīgo punktu stingru izpildi, piemēram, Augsburgas ticības miera noteikumi attiecās tikai uz luterāņiem, bet šie ķeizari atļāva arī kalvinisma izplatību Vācijas teritorijā. Tas pats attiecās arī uz noteikumu, ka pavalstniekiem ir jāpieņem sava valdnieka ticība. Piemēram, Habsburgi bija katoļi, bet lielākā daļa viņu pavalstnieku bija protestanti.
Lai novērstu pārmērīgu protestantisma izplatību Eiropā katoļu baznīca veica dažādus reakcijas pasākumus. Viens no šiem pasākumiem bija jezuītu ordeņa izveidošana un tā darbības izvēršana Vācijā. Tā darbībai labvēlīgs apstāklis bija tas, ka pēc līdzšinējiem iecietīgajiem valdniekiem tronī kāpa Rūdolfs II. Viņš bija dedzīgs katolis un atļāva jezuītiem rīcības brīvību. Jezuīti, kā parasts, centās vispirms pakļaut jauniešus, ieviešot savas skolas un cenšoties iegūt teikšanu universitātēs. Tāpat viņi centās ietekmēt valdniekus un panāca, ka Rūdolfs II un vācu firsti sāk sekot, lai visi viņu pavalstnieki ievērotu katoļticību.
Starp šiem vācu firstiem sevišķi izcēlās Šteienmarkas Ferdinands un Bavārijas Maksimiliāns. Viņi bija mācījušies jezuītu universitātē un zvērējuši mūžīgu naidu protestantismam. Kļuvis par valdnieku Ferdinands padzina protestantu mācītājus un uzstādīja ultimātu saviem pavalstniekiem, līdzīgi rīkojās arī Bavārijas Maksimiliāns.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties