Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas veido tiesības un kas ir tiesību eksistences mazākā forma mūsdienās ir tiesību norma. Salīdzinājumam var minēt ķīmijas pamatstruktūru, kur viss sākas ar sarežģītu organiskās skābes formulu, no kuras mēs izdalām ķīmiskos elementus- no tiem molekulas- no molekulām atomus- no atomiem- mazākās daļiņas. Tiesību zinātnes mazākā daļiņa, kurai ir kopskata jēga- tiesību norma.
Sabiedrības aktivitāte un interese par tiesību normu radīšanas, izprašanas un piemērošanas procesu Latvijā ir niecīga, proti dažu indivīdu. Tas faktiski ir dabiski veidojies process visā Eiropā, ka normas izdeva valdnieki un monarhi, tad vēlāk 14., 15. gadsimtu, ar to pašu valdnieku dibināts speciāls mūsdienu izpratnē juristu institūts, kur aizsākumi mūsu tiesību zinātnei meklējami 1088.g. ar Boloņas universitātes sastāvā nodibināto juridisko zinātņu, toreiz glosatoru, skolu.
Es uzskatu, ka sabiedrībai nav jānodarbina prāts kādas un kā tiek grozītas tiesību normas( plašā sabiedrībā likums), jo tam ir domātas ļoti kompetentas institūcija- likumdevējs, bet lietderīgāk ir izprast pašu procesu un metodisko pielietojumu, piemēram, kā un kāda tiesību norma tiek piemērota katrai konkrētai lietai, jo pati norma mainās līdz ar laiku un sabiedrības vajadzībām, turpretī pats process un metodoloģija vismaz demokrātiskā valstī, kas tādiem principiem arī faktiski atbilst, nemainās.…