Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:372910
 
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  LITERATŪRAS APSKATS    6
1.1.  Spektrofotometrija    6
1.1.1.  Spektrofotometriska svina satura noteikšana ar nātrija rodizonātu    7
1.1.2.  Spektrofotometriska svina satura noteikšana ar ditizonu (difeniltiokarbazonu)    7
1.1.3.  Spektrofotometriska svina satura noteikšana ar piridilazorezorcinolu    8
1.1.4.  Spektrofotometriska svina satura noteikšana ar pirokateholvioleto indikatoru    8
1.2.  Gravimetrija    8
1.2.1.  Gravimetriska svina satura noteikšana    9
1.3.  Elektrogravimetrija    9
1.3.1.  Elektrogravimetriska svina satura noteikšana    10
1.4.  Titrimetrija    10
1.4.1.  Kompleksonometriska svina satura noteikšana    11
1.4.2.  Jodometriska svina satura noteikšana    12
1.4.3.  Permanganatometriska svina satura noteikšana    12
1.4.4.  Amperometriska svina satura noteikšana    13
2.  EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA    14
2.1.  Izmantotie reaģenti, aparatūra un šķīdumu pagatavošana    14
2.2.  Darba gaita    15
2.3.  Aprēķini    15
2.4.  Titrēšanas rezultāti    16
3.  REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS    19
  SECINĀJUMI    20
  PIELIKUMI    21
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS    24
Darba fragmentsAizvērt

Priekšrocības ir metodes ātrums un vienkāršība. Lai noteiktu svina(II) jonu saturu paraugā, nav nepieciešama īpaša aparatūra vai ļoti dārgi un toksiski reaģenti. Arī stehiometriskā punkta atrašana ir diezgan vienkārša un ērta, jo analītiskais signāls, ko dod indikators, ir ļoti izteikts un labi nosakāms.
Paralēli veiktā eksperimentā, kur par pierādīšanas metodi izvēlēta spektrofotometrija, noteikts, ka svina(II) jonu masas daļa paraugā ir 2,79%. Var secināt, ka arī spektrofotometriju iespējams izmantot nelielu vielas daudzumu pierādīšanas gadījumā, bet iegūtais rezultāts būs nepareizāks nekā titrimetrijā. Tā kā darbā izmantoti daudzi mērtrauki un mērinstrumenti, sistemātiskā kļūda ir lielāka nekā titrimetriskās metodēs. Visbiežākais kļūdu cēlonis spektrofotometrijā ir neprecīzu standartšķīdumu pagatavošana, tāpēc svarīgi ir izmantot kalibrētus mērtraukus un instrumentus.

SECINĀJUMI
1. Kompleksonometriskās titrēšanas metode atbilst darbā izvirzītajiem uzdevumiem – atrast metodi, kura ir pietiekami jutīga, bet veselībai nekaitīga un praktiski īstenojama laboratorijā.
2. Titrēšanas rezultāti liecina par izvēlētās metodes augstu precizitāti un atkārtojamību, jo, veicot 12 titrēšanas, izrēķinātās svina (II) jonu masas daļas vērtības ir līdzīgas.
3. Titrēšanas laikā svarīgi saglabāt vides pH intervālā no 5 līdz 6, pretējā gadījumā reizē ar svina(II) joniem var pierādīties arī citu metālu joni, kas atrodas paraugā.
4. Eksperimentu varētu uzlabot, izmantojot kompleksona III (EDTA) šķīdumu ar mazāku molāro koncentrāciju, tādējādi palielinot izlietoto titranta tilpumu.
5. Salīdzinot abus paralēli veiktos eksperimentus, var secināt, ka abas metodes (kompleksonometrija un spektrofotometrija) iespējams izmantot nelielu daudzuma svina(II) jonu pierādīšanai.
6. Darbā pieļautajām kļūdām ir sistemātisks raksturs, bet no šīm kļūdām varētu izvairīties, lietojot precīzākus mērtraukus vai pirms darba tos kalibrējot.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties