Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,66 (11%)
Cena ar atlaidi*:
5,33
Pirkt
Identifikators:878674
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.09.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 34 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Eiropas Savienības Struktūrfondu būtība un mērķi    4
1.  Eiropas Savienības Struktūrfondu būtība un mērķi    4
1.1.  Eiropas reģionālais attīstības fonds    7
1.2.  Eiropas sociālais fonds    7
1.3.  Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds    8
1.4.  Zivsaimniecības vadības finanšu instruments    9
2.  Struktūrfondu apgūšana pa prioritātēm    10
2.1.  Līdzsvarotas attīstības veicināšana    10
2.2.  Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana    10
2.3.  Cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšana    11
2.4.  Lauku uz zivsaimniecības attīstības veicināšana    12
2.5.  Tehniskā palīdzība    14
3.  Struktūrfondu apgūšana un problēmas Latvijā    15
3.1.  Struktūrfondu projektu sadārdzinājums    15
3.2.  Struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju nepietiekamā kapacitāte    16
3.3.  Struktūrfondu nauda nesadalās pa reģioniem vienmērīgi    17
3.4  Struktūrfondu naudu grūti saņemt mazajiem uzņēmējiem    20
3.5.  Atbalsta pretendentu nepietiekamā projektu kvalitāte    22
3.6.  Iemesli līgumu laušanai    23
3.7.  Aizdomīgums    24
3.8.  Struktūrfondu atbalsts uzņēmumiem    24
4.  Eiropas Savienības Struktūrfondi 2007-2013    28
  Secinājumi    31
  Priekšlikumi struktūrfondu apgūšanas problēmu risināšanai    33
  Izmantotie informācijas avoti    35
Darba fragmentsAizvērt

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai kā vienam no vismazāk attīstītajiem ES reģioniem ir iespēja izmantot ES sniegto finanšu palīdzību ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un stabilitātei.
Patlaban Latvija saņem finanšu palīdzību ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda starpniecību, kā arī platības maksājumu un papildus valsts tiešo maksājumu veidā lauksaimniekiem (papildus informācija Zemkopības ministrijas mājas lapā), un vēl ar Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG starpniecību un uz individuālo projektu pieteikumu pamata.
Uz finansējumu no visiem minētajiem finanšu avotiem varēja pretendēt laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam. Šis daudzgadu budžeta plānošanas periods, ko dēvē arī par finanšu perspektīvu un kurš vecajām ES dalībvalstīm ilgst no 2000.–2006.gadam, beidzas 2006.gadā, un gan plānus par ES izdevumiem, gan likumdošanu un citus dokumentus, kas nosaka ES finanšu līdzekļu izmantošanu, vairs nevar piemērot jaunā finansējuma sadalei un apguvei pēc 2006.gada beigām. Finanšu perspektīvas periods parasti ilgst piecus līdz septiņus gadus un patlaban sagatavoti dokumenti nākamajam periodam, kas ilgs no 2007.–2013. gadam.
Arī nākamā perioda laikā Latvija kā viena no vismazāk attīstītajām ES valstīm pretendē gan uz ES struktūrfondu, gan uz Kohēzijas fonda un citiem finanšu līdzekļiem. Tāpēc Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts aktīvi piedalās sarunās gan par finanšu perspektīvu, gan par likumdošanas dokumentu ietvaru.
Struktūrfondi ir nenovērtējams un unikāls ieguldījums Latvijas attīstībā, taču atklātība un procesa caurspīdīgums ir elementi, bez kuriem šo fondu ieviešana nebūs un nevar būt efektīva.
Šī darba mērķis ir izpētīt, kā Latvijā tiek piešķirti un apgūti ES piešķirtie līdzekļi.
1. Eiropas Savienības Struktūrfondu būtība un mērķi.
Neraugoties uz vidēji visai augsto ekonomiskās attīstības līmenī Eiropas Savienība dalībvalstīs, līdzīgi kā citās pasaules valstīs un kontinentos, arī Eiropas Savienībā daži reģioni ir ekonomiski daudz attīstītāki, kamēr citi reģioni ir ievērojami atpalikuši. Iemesli atsevišķu reģionu ekonomiskai atpalicībai ir ļoti dažādi: ekonomiski neizdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (nomales, valstu un savienības robežu tuvums), neapmierinoša infrastruktūra, kapitāla investīciju trūkums, zemais izglītības līmenis, augstais bezdarba līmenis u.c. Tomēr reģionālās problēmas saistītas ne tikai ar ekonomiski atpalikušajiem reģioniem. Pie problēmreģioniem, kuri saņem Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzību, pieskaitāmi arī vairāki salīdzinoši ekonomiski augsti attīstīti reģioni, kuriem nepieciešama rūpniecības un ekonomikas pārstrukturizācija.
Gan valsts un pašvaldībām institūcijām, gan uzņēmējiem un topošajiem uzņēmējiem, lai attīstītu un pilnveidotu savu darbību ir vajadzīgi finansiālie resursi.
Līdz 2004. gada 1. maijam Latvijai kā Eiropas Savienības kanditātvalstij bija pieejams finansējums kā publiskā, tā arī privātā sektora attīstībai, saņemot finansējumu no SAPARD (atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai), ISPA (atbalsts vides un transporta infrastruktūras projektiem) un PHARE (atbalsts publiskā sektora projektiem) pirmsstrukturālajiem fondiem. Pēdējos gados Latvija šo iepriekš minēto programmu ietvaros ik gadus saņēma aptuveni 100 milj. eiro [16,1].…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Struktūrfondi, to apgūšana un problēmas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/878674

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties