Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:956124
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Starptautisko tiesību jēdziens    4
  Starptautisko tiesību iedalījums    10
  Starptautisko publisko tiesību atšķirība no starptautiskajām privāttiesībām    11
  Kopsavilkums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Georgs Švarcenbergs rakstīja, ka „pasaules tiesības (world law) kopš19.gadsimta darbojas starp subjektiem, kuri ir „starptautiskās personas” (international persons). Turpretim viss, kas nav šādas starptautiskās personas, varot būt vienīgi starptautisko tiesību objekti.”
Pēc ViljamaHalla, „starptautisko tiesību būtību veido zināmi uzvedības noteikumi, kuru modernās, civilizētās valstis uzskata par saistošiem to savstarpējās attiecībās citai ar citu un kurus nodrošina ar tādu spēku pēc dabas un pakāpes, kas ir salīdzināms ar spēku, kurš piespiež apzinīgu personu pkļauties viņa valsts likumiem un kurus tie arī uzskata par saistošiem un īstenojamiem piespiedu kārtā ar atbilstošu līdzekļu palīdzību šo noteikumu pārkāpuma gadījumā.”
Čens pamatoti kritizē vienu no pastāvošajām ne visai pamatotajām koncepcijām – normatīvistu koncepciju (rule oriented approach) par starptautiskajām tiesībām kā „statisku atsevišķi norobežotu, pašpietiekamu noteikumu apkopojumu, kuriem ir autonoms dotums un kuri darbojas paši no sevis” (body of auto-operational self-contained rules, that are given). Čens raksta, ka starptautiskās tiesības ir nepārtrukts autoratīvu lēmumu process. Tās nevar atbilstoši aprakstīt kā no pagātnes izrietošus, terminētus lēmumus. „Noteikumi paši no sevis neīsteno un nemainās paši no sevis. Noteikumus veido un piemēro cilvēki.”
Čens uzskata, ka starptautisko tiesību izpētē liela uzmanība jāveltī arī tās politikas izpētei, kuras īstenošanai noteiktās normas ir pieņemtas, tiek uzturētas un tam, kādas ir to noteikto vērtību alternatīvas, jo lēmumus nepiņem neitrāli lēmumu pieņēmēji. Noteikumus nevar atdalīt no politikas konteksta. Tie nepastāv vakuumā un neko neizlemj, izlemj cilvēki. Noteikumi dod vienīgi ievirzi jautājum izlemšanai.
M.Šovs raksta, ka starptautiskās tiesības ir daudz virāk nekā noteikumu kopums. Tās ir kultūra tās plašākajā izpretnē tādejādi, ka tās veido metodi prasību un pretprasību iesniegšanai un dod ietvarus to izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai.
Starptautiskās tiesības darbojas konkrētā pasaules sistēmā un situācijā, iesaistot veselu darbojošos loku, sākot no valstīm un starptautiskajām organizācijām un beidzot ar fiziskajām un juridiskajām personām – firmām, kad jāīsteno minēto tiesību subjektu vajazības un centieni.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1331869
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties