Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,45 (15%)
Cena ar atlaidi*:
2,54
Pirkt
Identifikators:932016
Vērtējums:
Publicēts: 02.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

J. Kunnosa dzejā ienāk arī citi no sarunām ar Andru Otto patapināti motīvi un epizodes. Viena no iecienītākajām sarunu tēmām dzejniekam un māksliniecei bijis Bonijas un Klaida motīvs: „Par to, ka dzīves sapnis ir satikt otro pusīti, ar ko kopā aplaupīt banku un tālāk dzīvot bagāti. Par to mēs katru dienu “murmulējām”, ka beidzot jāaplaupa tā banka.” Māksliniece arī uzsver, ka katrā dzejolī var saskatīt vai nu kādu stāstu, vai mazu lietiņu no ikdienas. Stāstījusi viņam par Amerikas braucienu, par Alkatraza cietuma apmeklējumu, un tapis dzejolis “Vai tu aizbēgi?” jautājums tāds...”. Ja dzejolī pieminēts Pūciņš, tad ir zināms, ka tas ir viņas suns. Vietumis rotaļāšanās un savstarpēja kaitināšana attīstījusies līdz kādai sabiedrībā aktuālai tēmai. Piemēram, labsirdīgi ķircinošais aizrādījums mūzai Apaļvaidzītei „kas notix, ja kļūsi resna? Piesargājies, piesargājies” transformējies modeļu biznesa veicinātā slaiduma kulta aktualizācijā, kas lielā mērā radījis ēšanas traucējumu sērgu gados jaunu meiteņu vidū: „badojās badojās jauni meituki / kamēr noslimst un pagaist biezpiens”.
Bieži dzejoļa noskaņu veido attiecīgajā piefiksētās sarunas vai notikuma brīdī skanošā mūzika, vide, laika apstākļi un pat sarunu biedrenes apģērba apraksts. Tajā pašā laikā starp vispārsaprotamām pazīšanās zīmēm ienāk daudz tikai šauram cilvēku lokam atpazīstamu koda simbolu, piemēram, paziņu vārdi, iesaukas, algas izmaksu datumi un tamlīdzīgi.
Ja 80. gados Jura Kunnosa dzejas valodu bagātināja blīvs arhaismu un apsvidvārdu izmantojums, kuru izprašanai lieti noderēja krājumu beigās ievietotie komentāri, tad 90. gados dzejā aizvien vairāk ienāk slengs, barbarismi, „pašpuiku vārdiņi”, kā tos raksturojis pats autors, arī salīdzinoši daudz vārdu un frāžu angļu un krievu valodās, dažreiz arī citās.
Izteiksmes bagātināšanas nolūkos Juris Kunnoss spēlējas ar vārdiem, apzināti dekonstruējot ortogrāfiju. Piemēram, vārda sīpols vietā rakstot „pīsols”, akadēmijas vietā – „akamēdija” u.c.
Dzejas valodu skaniski papildina arī arhaiskas pareizrakstības lietošana, vārdu mūzika rakstot ar īso „u”, aprīli kā „aprili” u.c. Kādā dzejolī ietverts liriskā es, kas arī šajā gadījumā identificējies ar autoru, pašatzinums, ka viņš nemaz nezina, kā pareizi rakstāms šī kalendāra mēneša nosaukums.
Iemīlējies pašas dzīves faktos – tā jau 1987. gadā, recenzējot J. Kunnosa otro krājumu „Pieci septiņi”, bija secinājusi literatūrktritiķe Inta Čaklā. Kā redzams, uz autora 90. gadu dzeju šī frāze attiecināma vēl jo vairāk.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sociālie un sadzīviskie motīvi Jura Kunnosa dzejā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/932016

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties