Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,99
Ietaupījums:
1,12 (14%)
Cena ar atlaidi*:
6,87
Pirkt
Identifikators:100980
Vērtējums:
Publicēts: 07.09.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 43 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
Pusaudžu izglītošanās iespēju tiesiskais nodrošinājums    4
„Grūti audzināmo” skolēnu rašanās iemesli    9
2.1  Pusaudžu vecuma īpatnības    12
2.2  Pusaudžu deviantā un delinkventā uzvedība    24
Situācijas izpēte par bērna uzvedības traucējumiem Rīgas vakara (maiņu ) vidusskolā    30
Sociālpedagoģiskās darbības programma darbā ar bērniem ar uzvedības traucējumiem un tās rezultātu analīze    52
  Avotu saraksts    55
  Anotācija    57
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana, demokrātiskas brīvā tirgus ekonomikas sabiedrības veidošana, orientācija uz Eiropas Savienību un valsts sabiedrības integrācijas process liek mainīt akcentus jaunās paaudzes izglītībā. Izglītība ir mērķtiecīgs personības attīstības process (izglītošanās un izglītošana) un rezultāts (izglītība). Latvijai nepieciešama jauna, izglītota paaudze, kas sagatavota dzīvei sarežģītajā un mainīgajā šodienas un rītdienas pasaulē. Izglītība būtiski nosaka sabiedrības attīstības perspektīvu, tautas vietu un nozīmi pasaules kultūrtautu saimē. Nepieciešams veidot vienotu mūžizglītības sistēmu, dažādot izglītības ieguves ceļus un nodrošināt apstākļus tās pieejamībai, mērķtiecīgai un lietpratīgai izvēlei. Iegūtās izglītības kvalitāte un gatavība turpināt izglītību visas dzīves laikā būs nozīmīgākie priekšnosacījumi izglītotas sabiedrības izveidei.
Valsts juridiski deklarē rūpes par ģimenēm un bērniem, taču tā reālā situācija apstiprina pretējo – nepilnās ģimenes, maznodrošinātās ģimenes, nepilngadīgie bez izglītības, kas spiesti pieņemt „ noziedzīgo ceļu” , lai izdzīvotu.
2000.gada 1.februārī Ministru Kabineta koncepcija „Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem” pieņemta tikai zināšanai.
Latvija ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai, ir izveidoti bērnu tiesību aizsardzības centri. Daudz tiek runāts, taču skolēnu, kas neiegūst pamatizglītību kļūst arvien vairāk. Tādēļ nav šaubu, ka valsts izglītības struktūrpolitikā sava būtiska loma un vieta ir vakara (maiņu) vidusskolām un korekcijas klasēm. Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, liela daļa izglītojamo spiesti sākt strādāt, kamēr vēl nav pat apgūts pamatizglītības posms, nemaz nerunājot par vidusskolu.
Īpaši jāatzīmē, ka izglītības apguvei vakara (maiņu) formā ir sava specifika, kura atspoguļojas trīs pamatizglītības programmās: 7.- 9.klases (otrā posma) pamatizglītības programmā vakara nodaļai, 5.- 9.klases pamatizglītības programmā dienas nodaļai un pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programmā. Visas trīs izglītības programmas ir savstarpēji saistītas, lai realizētu izglītības saturu kā veselumu. Izglītojamo pamatizglītības mācību procesa realizācijas gaitā ir nepieciešams pāriet no vienas izglītības programmas otrā. Pedagoģiskās korekcijas klasēs mācās bērni ar sociālās uzvedības un vērtīborientāciju novirzēm, kā arī nepietiekamām zināšanām, prasmēm un iemaņām dažādās izglītošanās jomās. Šādu skolu pedagogiem jāapzinās, ka jāatrod mūsdienu pedagoģijai atbilstoši risinājumi, kā izglītot šādus obligātā izglītības vecuma skolēnus tā, lai varētu attīstīt viņu personības pozitīvas raksturiezīmes un mazinātu negatīvās, lai skolēni pēc diviem līdz trīs mācību gadiem korekcijas klasēs sekmīgāk iekļautos citās pamatizglītības programmās.
Katram potenciālajam audzēknim vai viņa vecākiem jāgarantē iespējas saņemt izsmeļošu informāciju par izglītības iestādes darbību, tas iegūtajam atļaujām īstenot noteiktas pakāpes izglītības programmas izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu.
Pētījuma mērķis – noskaidrot skolēnu psiholoģiski – pedagoģiskās uzvedības traucējumu problēmas un veikt korekcijas darba plānojumu to novēršanai.
Pētījuma uzdevumi:
1.Analizēt psiholoģiski- pedagoģisko literatūru par bērnu uzvedības traucējumiem.
2.Analizēt teorijas par pusaudžu vecumu īpatnībām.
3.Analizēt situāciju par bērnu uzvedības traucējumiem Rīgas vakara (maiņu) vidusskolā.
4.Izveidot sociāli - pedagoģiskā darba programmu uzvedības traucējumu novēršanā.
Pētījuma metodoloģija:
1. Vispārzinātniskās pētīšanas metodes.
Darbs ar literatūru, bibliogrāfijas izveide, literatūras atlase atbilstoši tematam, dažādu autoru teoriju apzināšana par bērnu uzvedības izpausmēm, cēloņiem un sekām, uzvedības ietekmējošiem faktoriem, par pusaudžu vecuma īpatnību izpausmēm.
Anketēšana. Anketēšanā piedalās 35 skolēni dažāda vecuma, kas mācās 2 – 7 klasēs
vakara(maiņu) skolās un vecumā 10 – 18 gadiem.
Materiālu apkopošana, analīze un apstrāde.
Kvalifikācijas darba izpētes bāze ir Rīgas vakara (maiņu) vidusskolu skolēni.

Kvalifikācijas darbs sastāv no ievada un trim daļām, secinājumiem un nobeiguma, izmantotās literatūras saraksta un pielikumiem.
Pirmajā daļā tiek aplūkots pusaudžu izglītošanās iespēju tiesiskais pamatojums. Iepazīta Latvijas Republikas likumdošana saistībā ar bērnu tiesībām un pienākumiem.
Otrajā daļā tiek analizēts pusaudžu vecuma īpatnību izpausmes psiholoģiski – pedagoģiskā aspekta kontekstā. Noskaidroti cēloņi un sekas skolēnu uzvedības problēmām.
Trešajā daļā apkopoti anketu rezultāti un veikta to analīze. Veidoti turpmākās darbības plānojums.
Datu analīzē veidojušies spriedumi un domas, apkopoti secinājumos un nobeigumā.
Latvijas Republikā ir izstrādāta likumdošana, kas nosaka bērna tiesības, pienākumus. Tie rūpējas par bērnu veselību, izglītību un sociālo stāvokli.
Izglītības likums ir spēkā no 1999.gada 1. jūnija. Tas nosaka bērna, vecāku un skolas tiesības un pienākumus. Izglītības likuma 3.pants nosaka, ka katram Latvijas Republikas pilsonim un patstāvīgajam iedzīvotajam un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību. Šis likums izglītības obligātumu vairākām bērnu grupām. 4.pantā noteikts, ka „obligāta ir pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai” [39]
Likuma 9. pants nosaku valodu, kādā ir iegūstama pamatizglītība. Tā ir valsts valoda, bet atļauts arī mācīties citā valodā. Taču likums paredz, ka „Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.”[39]
Likuma 38. pants nosaka izglītības programmu veidus, kas nodrošina skolas darbību: vispārējās izglītības programma; interešu izglītības programma un sociālās korekcijas izglītības programma. Detalizētu izglītības programmu iedalījumu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts Izglītības programmu klasifikators.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,65 €
Materiālu komplekts Nr. 1169507
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sociāli pedagoģiskā darbība skolēnu uzvedības traucējumu novēršanā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/100980

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties