Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,72 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,77
Pirkt
Identifikators:373948
Vērtējums:
Publicēts: 08.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2007.g. - 2008.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Literatūras apskats    4
1.1.  Sirdsdarbība, tās mehānisms un ietekmējošie faktori    4
1.2.  Sfigmogrāfija    5
1.3.  Sirds darbības frekvence    5
1.4.  Sirds darbības frekvence pieaugušajiem cilvēkiem    6
1.5.  Pulsa izmaiņas slodzes ietekmē    6
1.6.  Ciklisko vingrinājumu klasifikācija pēc to intensitātes    6
1.6.1.  Maksimālās intensitātes jaudas zona    7
1.6.2.  Submaksimālās intensitātes zona    7
1.6.3.  Kritiskās intensitātes jaudas zona    8
1.6.4.  Vidējas intensitātes jaudas zona    8
1.6.5.  Mērenās intensitātes zona    9
1.7.  Sirdsdarbības regulācija    9
1.7.1.  Humorālā regulācija    9
1.7.2.  Neirālā regulācija    9
2.  Pētnieciskā daļa    10
2.1.  Materiāli un metodes    10
2.2.  Rezultāti un to analīze    12
2.2.1.  Pārbaužu apkopojums    12
2.2.2.  Visu slodžu beigu SDF    15
2.2.3.  SDF atjaunošanās pēc 12km/h veiktās slodzes    16
2.2.4.  SDF atjaunošanās pēc 11km/h veiktās slodzes    17
2.2.5.  SDF atjaunošanās pēc 10km/h veiktās slodzes    18
2.2.6.  SDF atjaunošanās pēc 9km/h veiktās slodzes    19
2.2.7.  SDF atjaunošanās pēc 6km/h veiktās slodzes    20
2.2.8.  SDF atjaunošanās pēc 3km/h veiktās slodzes    21
  Secinājumi    22
  Izmantotās literatūras saraksts    23
  Anotācija    24
  Pielikumi    26
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Sirdsdarbība, tās mehānisms un ietekmējošie faktori


Sirdsdarbība ir sirds cikliska darbība. Veselam cilvēkam tā miera stāvoklī ir ritmiska. Katrs sirdsdarbības cikls sastāv no vairākām atsevišķām fāzēm. Tas sākas ar priekškambaru sistoli (saraušanos). Šajā laikā asinis no priekškambariem tiek iedzītas kambaros. priekškambaru sistolei seko kambaru sistole ar sasprindzinājuma un asiņu izgrūšanas fāzēm. Seko pauze, kad gan kambaru, gan priekškambaru muskulatūra ir atslābusi. Pauzes laikā sirds dobumi pildās ar asinīm. Vienas sistoles laikā sirds izgrūsto asiņu daudzums ir 50- 80 ml; to sauc par sirds sistoles tilpumu. Gan kreisais, gan labais kambaris izsviež vienādu asiņu daudzumu. Sistoles tilpums ir atkarīgs no sirdij pieplūstošo asiņu daudzuma un sirds saraušanās spēka. Jo spēcīgāk saraujas sirds muskulis, jo lielāks ir sistoles tilpums. Fiziska darba laikā tās tilpums palielinās, sevišķi, ja cilvēks ir trenēts. Tas izskaidrojams ar spēcīgāku miokarda saraušanos fiziskas slodzes rezultātā un labāku sirds iztukšošanos. Sirds muskuļa spēju palielināt fiziskās slodzes laikā izgrūsto asiņu daudzumu sauc par sirds rezerves spēku. Lielāks sirds rezerves spēks ir trenētam cilvēkam.
Minūtes laikā izsviesto asiņu daudzumu sauc par sirds minūtes tilpumu. Cilvēkam atrodoties miera stāvoklī, minūtes tilpums ir 4-5 litri, bet intensīvas fiziskas slodzes laikā netrenētam cilvēkam tas sasniedz 25 litrus, labi trenētam sportistam pat 35 litrus.
Fiziskās slodzes laikā virsnieru serde pastiprināti izdala asinīs hormonu adrenalīnu, kura ietekmē arī paātrinās sirdsdarbība un palielinās sirds saraušanās spēks.
Sirdsdarbību salīdzina ar sūkņa darbību – asinis tiek vienlaikus izgrūstas artērijās un piesūktas no vēnām. Tā sirds uztur asiņu plūsmu asinsrites sistēmā. Tomēr arī asinsvadu stāvoklis stipri ietekmē asiņu plūsmu, to veicinot vai aizkavējot.
Lielo artēriju, galvenokārt aortas sienās pārsvarā ir elastīgās šķiedras, tāpēc tās sauc par elastīgā tipa artērijām. Artēriju sienu elastība nodrošina nepārtrauktu asiņu plūsmu asinsvados (artērijās, kapilāros, vēnās), lai gan sirds izgrūž asinis arteriālajā sistēmā ar pārtraukumiem. Artēriju sienu elastība arī ievērojami atvieglo sirds darbu.
Artēriju sienu elastība veido tā saukto elastīgo pretestību, tas ir viens no faktoriem, kas nosaka arteriālā spiediena lielumu.

1.2. Sfigmogrāfija

Artēriju sieniņu svārstību pieraksta metodi sauc par sfigmogrāfiju, pieraksta līkni – par sfigmogrammu. Lai pierakstītu artēriju pulsa līkni jeb sfigmogrammu, virs pulsējošās artērijas nostiprina pulsa uztvērēju, kurš artērijas sienas mehāniskās svārstības pārvērš elektriskos signālos, kurus pastiprina un novada uz reģistrējošo aparātu. Vienlaikus pierakstot pulsa līknes no divām artērijām, kuras atrodas dažādos attālumos no sirds, piemēram no miega artērijas(kakla rajonā) un no rokas artērijas, ir iespējams aprēķināt ātrumu, ar kādu pa artēriju sienām izplatās pulsa vilnis. Tādejādi netieši spriežot par asinsvadu stāvokli – to elasticitāti. Sirdij izgrūžot asinis artērijās, artēriju siena tiek izstiepta, un šīs sienas iestiepums kā svārstību vilnis izplatās pa artērijām no sirds uz perifēriju – rokām, kājām, galvu. artēriju sienu svārstību jeb pulsa viļņa izplatīšanās ātrums ir atkarīgs no artēriju sienu elastības. jo elastīgāka ir artērijas siena, jo lēnāk pa to izplatās pulsa vilnis.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sirdsdarbības frekvences izmaiņas atkarībā no fiziskās intensitātes un laika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/373948

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties