Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,93 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,56
Pirkt
Identifikators:331280
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Izmantoto jēdzienu un termiņu saraksts    4
1.  Atēnas polises valsts iekārta un tiesības    6
2.  Spartas valsts izcelšanās un attīstība    12
2.1.  Spartas valsts varas struktūra    12
2.2.  Likurga likumi (VIII gs. p.m.ē. –tiesības aristokrātiskajā Spartas valstī)    13
3.  Senās Romas valsts rašanās    14
3.1.  Romas valsts periodizācija    15
3.2.  Servija Tullija reformas un valsts varas organizācija    15
3.3.  Romas republikas varas organizācija    16
3.4.  Romas impērija principāta periodā    19
3.5.  Romas impērija domināta periodā    20
3.6.  Romas valsts bojā ejas cēloņi un vēsturiskā nozīme    20
3.7.  XII tabulu likumi – pirmā Romas tiesības kodifikācija    22
4.  Galvenie tiesību avoti Romas republikā    24
5.  Romiešu tiesību periodizācija    25
6.  Romiešu tiesības klasiskajā un postklasiskajā periodā    26
7.  Corpus Iuris Civilis – vēsturiskā nozīme    33
  Nobeigums    34
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    35
Darba fragmentsAizvērt

Pilsētvalstis sauca par polisām (gr. Polis, lat. civitas). Pirmās polisas veidojās Grieķijā arhaiskajā ap 800.g.pr.Kr., kad grieķi radīja jauna veida civilizāciju. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus un saskaņā ar tiem.
Parasti polisā bija 5 – 10 tūkstoši iedzīvotāju, polisai pieslējās lauku teritorija. Ar termiņu „ polisa” saprot noteiktas pilsētvalsts visu pilsoņu, visu pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāju kopumu. Pilntiesīgo iedzīvotāju daļu veidoja polisas pilsoņi, kuri sevi sauca polisas vārdā – atēnieši, korintieši, milētieši. Pilsoņiem bija tiesības uz zemi. Atēnās dominēja pilsētnieki – amatnieki, tirgotāji, Spartā – zemkopji. Brīvie bija pilntiesīgi pilsoņi, bet diezgan lielu grupu veidoja brīvie nepilsoņi – ienācēji no citas polisas, svešzemnieki, izraidītie, klaidoņi. Pastāvēja pretrunas starp aristokrātiju un tautu – dēmu. Vergi bija polisas īpašums. Atēnas vergus sauca par attika, kas nozīmēja Atikas zemei piederīgie.
Arhonts ( valdnieks, vadonis) – augstākā amatpersona Sengrieķu polisās. Centūrija – Senajā Romā – simtvīru liela karaspēka vienība; pilsoņu grupa ar vienādu mantas cenzu un vienu balsi tautas sapulcē.
Cenzors – amatpersona, kas pārzināja cenza veikšanu, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu, kontrolēja valsts finanses. Cenzori tika ievēlēti centūriju sapulcē uz pieciem gadiem. Viņu pienākums bija pēc mantas stāvokļa iedalīt pilsoņus kādā no klasēm, tāpat uzraudzīt pilsoņu personisko dzīvi.
Cezārs – Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš valstsvīra Jūlija Cēzara Oktaviāna ( Augusta).
Decimācija – 1) senatnē – katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi; nāvei nolemtos lozēja; 2) katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo.
Diktators – senāta iecelta amatpersona ar neierobežotu varu; diktatorus iecēla ārkārtējos gadījumos un ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.
Domināts ( kundzība, vienvaldība) – valsts valdīšanas forma 3. – 5.gs., kad augstākā valsts vara piederēja imperatoram. Romas pilsoņi kļuva par imperatora pavalstniekiem. Domināta laikā pilnīgi zaudēja nozīmi senāts, maģistrantūra u.c. Republikas laika – institūcijas. Valsti pārvaldīja imperatora ieceltie ierēdņi. Tomēr dominātu laikā imperatora tronis nebija mantojams un neizveidojās dienesta aristokrātija. 395.g. Romas Impērija sadalījās Rietumromas Impērijā un Austrumromas Impērijā, formāli paliekot viena valsts, ko pārvaldīja divi imperatori.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Seno laiku tiesības Eiropā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/331280

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties