Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,02
Pirkt
Identifikators:107186
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Polijas teritoriālie apgabali Baltijā un to juridiskais statuss    3
2.  Polijas pārvaldes struktūra Aizdaugavas Livonijas provincē    4
3.  Tiesu iekārta    4
4.  Rīgas pilsētas pārvalde    5
5.  Galvenie tiesību avoti    5-6
6.  Dāvida Hildena zemes tiesību projekts    6-7
7.  Polijas pārvaldes struktūra Latgalē – Poļu Inflantijā (1629-1772)    7
8.  Tiesības Poļu Inflantijā    7
9.  Lietuvas statūts (1588.gada redakcija)    8
10.  Zviedru pārvaldes struktūra Vidzemē    8-9
11.  Zviedru tiesību sistēma Vidzemē    9
12.  Karolina Vidzemē    10-11
Darba fragmentsAizvērt

1582.g. Polija un Krievija noslēdza pamieru. Tas bija labvēlīgs poļiem (Polijai pievienoja Vidzemes, Latgales un Dienvidigaunijas teritorijas). Hercogistes statuss, līgumu slēdzot, tika piešķirts Daugavas labā krasta teritorijai, tomēr pēc Livonijas kara tā nonāca Polijas (juridiski – Lietuvas) tiešā pārvaldē. 1562.gada martā Gothards fon Ketlers tika proklamēts par Kurzemes un Zemgales hercogu, bet Aizdaugavas Livonijas hercogistē tika iecelts tikai kā šīs teritorijas pārvaldnieks – administrators.
Pēc 1569.gada Ļubļinas ūnijas, ar kuru Lietuvas lielkņaziste juridiski tika apvienota ar Polijas karalisti vienotā valstī, Aizdaugavas hercogiste bija padota gan Lietuvai, gan Polijas karalim. Kaut hercogistes statusu Vidzeme saglabāja līdz 184.5.gadam, biežāk šo teritoriju sauca par Aizdaugavas Livonijas provinci.
Polijas un Zviedrijas kara rezultātā zviedri ieņēma Vidzemes teritoriju līdz Aiviekstes upei. 1660.gadā Zviedrija ar Poliju parakstīja miera līgumu Olīvā, kurā bija noteikts, ka Polija nodod Zviedrijai Vidzemi uz mūžīgiem laikiem, bet sev patur Poļu Vidzemi, tagadējo Latgales teritoriju. Rezultātā Latgales teritorija kļuva pat Polijas koloniālās pārvaldes sistēmas atsevišķu administratīvu vienību.
Rīga sākumā atteicās pakļauties Polijai un kādu laiku (1561.-1581.g.) pastāvēja kā neatkarīga pilsētvalsts, līdz beidzot arī tā bija spiesta atzīt Polijas karaļa Stefana Batorija virskundzību. Poļi svinīgi apsolīja ievērot Rīgas pilsētas tiesības un privilēģijas, tomēr bieži tās pārkāpa.
Tādējādi sairušo Livonijas feodālo valstiņu vietā Latvijas teritorijā izveidojās Polijas koloniālās pārvaldes valstiskie veidojumi.
Poļu Inflantijas statuss bija noteikts 1629.gadā Altmarkas pamiera līgumā. Tās teritoriju veidoja Latgale, kas aizņēma apmēram 2/3 no agrākās Aizdaugavas Livonijas provinces.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,94 €
Materiālu komplekts Nr. 1135087
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Poļu - zviedru laika pārvalde un tiesības Latvijā 16.-18.gs.”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/107186

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties