Sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki,un pie tām pieder ēdamās sēnes, indīgās sēnes, pelējuma sēnes u.c. Vēl pavisam nesen sēnes pieskaitīja augu valstij, bet sēnes ir sēnes un tās nav ne augi , ne dzīvnieki. Ir pazīmes, kas tās atšķir no augiem, un ir iezīmes, kas nekādi neļauj „godāt” par dzīvniekiem. Sēņu un augu barošanās veids ir atšķirīgs: augi pateicoties hlorofilam un saules gaismai, spēj paši pārvērst neorganiskās vielas organiskajās. Sēnēm zaļās krāsas – hlorofila - nav, tāpēc tās tāpat kā dzīvnieki , uzņem jau gatavas organiskās vielas. Sēnēm tāpat kā dzīvniekiem vielmaiņas galaprodukts ir urīnskābe un kā rezerves barības viela uzkrājas glikogēns, bet augos – ciete. Savukārt sēņu šunapvalkos tāpat kā kukaiņu bruņās atrodas hitīns. Neraugoties uz to. Sēnes nav dzīvnieki, jo barību tās uzsūc kā augi, nevis sagremo kā dzīvnieki. Turklāt sēnēm tāpat kā augiem raksturīga neierobežota augšana, bet dzīvnieki aug, līdz sasnieguši sugai raksturīgu lielumu. Lielākai daļai sēņu ķermenis veidots no smalkiem pavedieniem – hifām, kas veido sēņotni jeb micēliju. Sēņojot mēs vācam tikai sēņu augļķermeņus, pati sēņotne atrodas augsnē vai koksnē. Augļķermeņos attīstās sporas,ar kurām sēnes vairojas, līdzīgi kā augi vairojas ar sēklām. Sēnes vairojas ar sporām, kuras sastāv no vienas vai vairākām šūnām ar cietu šunapvalku. Lielākās sēnes dalās divās grupās – bazīdijsēnēs un askusēnēs. Bazīdijsēnēm, piemēram, sarkanajai mušmirei, sporas noraisās no vālīšveidīgām šunām ( bazīdijām ), un tās aiznes gaisa plūsmas. Askusēnēm , piemēram ,lāčpurniem, sporas veidojas īpašās tvertnēs , ko sauc par askiem jeb somiņām.…
