Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,76 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,23
Pirkt
Identifikators:995004
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.07.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Pensiju sistēmas attīstība    4
1.1.  Pensiju sistēmas 1. līmenis - Valsts obligātā nefondētā pensiju sistēma    5
1.2.  Pensiju sistēmas 2. līmenis - Valsts obligātā fondētā pensiju sistēma    5
1.3.  Pensiju sistēmas 3. līmenis – Privāto pensiju fondu sistēma    7
2.  Valsts fondētās pensiju shēmas dalībnieki un pensijas fondu pārvaldītāji Latvijā    8
3.  Divu pensijas ieguldījumu plānu salīdzinājums    10
  Secinājumi    19
  Izmantotā literatūra    20
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Pensiju reformas rezultātā, 1995. gadā Latvijā ir izveidojās trīs līmeņu pensiju sistēma. 1. pensiju līmenis ietver paaudžu solidaritātes shēmu - pensionāriem pensijas tiek izmaksātas no iemaksām, ko veic pašlaik strādājošie. 2. pensiju sistēmas līmenis ietver valsts fondēto pensiju shēmu - tā paredz daļu no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām ieguldīt finanšu un kapitāla tirgos. 3. pensiju sistēmas līmenis ietver privātos pensiju fondus - personas individuāli vai ar darba devēja starpniecību daļu no saviem ienākumiem brīvprātīgi iegulda kādā no privātajiem pensiju fondiem;
2. 2010. gada beigās valsts fondēto pensiju shēmā jeb 2. pensiju līmenī bija reģistrēti 1 124 443 dalībnieki, kuru pensijai novirzītās apdrošināšanas iemaksas pārvaldīja 10 ieguldījumu sabiedrības, piedāvājot 27 ieguldījumu plānus;
3. Pēc VSAA datiem, vislielākā iedzīvotāju uzticība 2010.gada beigās bija Swedbank ieguldījumu plānam “Dinamika” (31,63% iedzīvotāju), SEB aktīvajam plānam (10,48%) un Citadeles aktīvajam pensiju plānam (8,18%);
4. Abi analizētie plāni ir aktīvie plāni, kas nozīmē, ka līdzekļu pārvaldē tiek izmantota aktīva ieguldījumu politika, proti, pensijas līdzekļu ieguldīšana akcijās – vērtspapīros ar salīdzinoši augstu nenoteiktības pakāpi;
5. Laika posmā no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam (6 mēneši) abu pensijas plānu daļu vērtība, pateicoties cenu augšupejai pasaules akciju tirgos, ir pieaugusi: Swedbank ieguldījumu plāna “Dinamika” daļu vērtība pieauga par 3,43%, bet SEB aktīvā plāna daļu vērtība par 3,22%. 2011.gada 31.martā Swedbank ieguldījumu plāna “Dinamika” daļas vērtība bija 1,312 LVL, bet SEB aktīvā plāna daļas vērtība - 1,461 LVL;
6. Abu pensiju ienesīguma rādītājos pētāmā periodā bija vērojamas svārstības. Vislielākais dienas ienesīgums Swedbank ieguldījumu plānam “Dinamika” bija 2011.gada 1.martā (0,43%), viszemākais – 2011.gada 16.martā, kad ienesīgums sastādīja –0.76%. SEB aktīvajam plānam pētāmā perioda laikā vislielākais ienesīgums bija 2011.gada 2.martā (0.45%), savukārt vismazākais ienesīgums bija 2011.gada 17.martā ( – 0.48%);
7. Starp abu banku piedāvāto pensiju plānu ienesīgumiem vērojama kopīga tendence – abos plānos gandrīz vienlaicīgi vērojams gan ienesīguma pieaugums, gan kritums.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sakarība starp divu pensiju plānu ienesīgumu”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/995004

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties