Sadarbības jēdziena izskaidrojums un tā vēsturiskais aspekts

Pēc savas dabas cilvēks ir sabiedriska būtne, tādēļ tā darbības veidi noris saskarsmes kontekstā, kura tiek uzskatīta par galveno cilvēka esamības formu.
J.Kupča atziņās saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, izzinot un atdarinot citus sabiedrības locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi. Cilvēks saskarsmē tiek saistīts ar pirmo elpas vilcienu – atrodoties līdzās mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, skolā, studiju laikā un profesionālās gaitās. [7, 17]
Saskarsmi nevar iedomāties bez partneru savstarpējās mijiedarbības. Parasti tā noris, strādājot kopīga mērķa labad.
Savstarpējā mijiedarbība saskarsmē var izpausties divās pretējās formās: sadarbībā un konkurencē.
Cilvēks dzīvo sabiedrībā, līdz ar to viņam ir jāmāk sadzīvot ar citiem cilvēkiem. Lai cilvēki mazāk konfliktētu un konkurētu savā starpā, viņiem jāmāk sadarboties. Globālā nozīmē sadarbības mērķis ir miers un saticība uz pasaules.…