Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:938252
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 37 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Agresijas jēdziena vispārīgs raksturojums    5
1.1.  Agresijas definīcija    5
1.2.  Agresijas veidi    7
1.3.  Agresijas teorijas    10
2.  Ģimenes faktoru ietekme uz personības attīstību    15
2.1.  Ģimenes definīcija    15
2.2.  Ģimenes funkciju un vajadzību realizācija    16
2.3.  Socializācijas procesa norise    18
2.4.  Ģimenes atmosfēra    20
2.5.  Ģimeņu veidi    22
3.  Pusaudža vecumposms: tā raksturojums un saistība ar agresīvu uzvedību    23
4.  Pusaudža agresivitātes cēloņi un izpausmes    28
  Secinājumi    32
  Izmantotā literatūra    33
Darba fragmentsAizvērt

1. Agresijas jēdziena vispārīgs raksturojums
1.1. Agresijas definīcija
Pēdējos gados agresivitātei un tās novēršanai tiek pievērsta īpaši liela uzmanība. Varētu pat teikt, ka tā ir globāla problēma. Kas tad ir agresija? Lai pilnīgāk izprastu to, apskatīsim tādus jēdzienus kā agresivitāte, agresīvs, agresija, autoagresija un agresīva uzvedība. Agresivitāte – dziņa uzbrukt, apspiest, iznīcināt. [17;17] Agresivitāte - tāda uzvedība, kura nodara ļaunumu citam cilvēkam, dzīvniekam vai priekšmetam. [20;72]
Z. Freids (Freud) agresivitātes jēdzienu definē kā reālu aktivizētu tendenci vai tendences kopumu, kas vērsta uz citu pazemošanu un iznīcināšanu. Šāda rīcība ir vērsta uz psiholoģiska vai fiziska ļaunuma nodarīšanu, kā arī uz cilvēka vai cilvēku grupas galīgu iznīcināšanu. [13;56] A. Bandura (Bandura) agresivitāti skaidro kā ļaunuma darīšanu. [18;9] Agresīvs – uzbrūkošs, naidīgs. [30;10]
Agresija – (no latīņu valodas aggredi - uzbrukt) ir individuāla vai kolektīva uzvedība, darbība, kas vērsta uz fiziska vai psiholoģiska ļaunuma nodarīšanu. Lielākoties agresija rodas kā reakcija uz frustrāciju, un to pavada emocionālas naida izpausmes. [31;9]
L. Berkovica (Berkovitz L.) agresijas skaidrojums: „ Lai tās vai citas darbības tiktu kvalificētas kā agresīvas, tām jāietver pāridarījuma vai apvainojuma nodomu, nevis jānoved pie tādām sekām.” [18;25] A. H. Bass (Buss) uzskata, ka agresija ir jebkura otram reālus draudus saturoša jeb postījumu radoša uzvedība. [18;25] D. Zillmans (D. Zillmann) agresiju definē kā mēģinājumu citiem nodarīt ķermeniskus vai fiziskus ievainojumus. [18;26] R. B. Šmits (Smith) agresijas jēdzienu skaidro kā varas nostiprināšanu pār kādu personu vai personu grupu. [18;27] J. Dollards (Dollard), E. Millers (Miller) un citi psihologi uzskatīja, ka agresija nav automātiska organisma tieksme, tā ir reakcija uz frustrāciju (tie ir šķēršļi, kas cilvēkam neļauj darboties savās interesēs.) Ilgstošas frustrācijas stāvoklī cilvēks kļūst dusmīgs un agresīvs. [18;27]
Neskatoties uz daudzām un dažādām agresiju skaidrojošām teorijām, lielākā daļa mūsdienu sociālo zinātņu pārstāju ir vienojušies par šādu agresijas definīciju:
„Agresija – jebkuras formas uzvedība ar nolūku apvainot vai radīt cita veida pāri- nodarījumus jebkurai dzīvai būtnei, kas to nevēlas”.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties