Sabiedriskās apraides specifika Eiropas Savienības Audiovizuālās politikas kontekstā

Brīva sabiedrības viedokļa paušana ir demokrātiskas valsts pamats. Būtiski, lai sabiedrības viedokli izsaka pati sabiedrība nevis atsevišķi tās locekļi vai grupu pārstāvji, kas domā, ka ir deleģēti un var runāt visu vārdā. Ja nelielas sabiedrības daļas interesējošus jautājumus var risināt diskusijas veidā vai sapulcēs, tad jautājumos, kas skar lielu sabiedrības daļu, šāda pieeja nav iespējama un sabiedrība nevar paust savu viedokli tiešā dalībā. Tādēļ ir nepieciešami sabiedriskie mediji, kas kalpo kā mehānisms racionālas diskusijas veidošanā plašā tematu lokā, sākot no politikas līdz kultūras jautājumu atspoguļošanai.1
Ja komerciālo raidorganizāciju darbības mērķis ir vienkāršs un saprotams – gūt to īpašniekiem peļņu, tad sabiedrisko raidorganizāciju darbības mērķis ir sarežģītāks – tās nodrošina visām sabiedrības grupām pieejamu objektīvu informāciju.
Ir arī spēcīgi ekonomiski argumenti, kas liek apraidi pieskaitīt sabiedriskajiem resursiem. Brīvas pārraides ir tas, ko ekonomisti sauc par sabiedrības labumu vai sabiedrisku preci. Nav nekāda ierobežojuma, cik daudz cilvēku var to lietot. Viens lietotājs neattur no lietošanas citus. Sabiedriskā apraide var veidot kopīgu vērtību pasauli tieši tāpēc, ka tā ir visas sabiedrības labums. …