Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
1,12 (15%)
Cena ar atlaidi*:
6,37
Pirkt
Identifikators:761335
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.02.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 23 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  FSS UN BSS SALĪDZINĀJUMS    4
2.  Īss BSS stacijas apraksts    9
3.  Optisko šķiedru kabeļu līnijas montāža TV-centrā    14
3.2.  “Optiskā kabeļa ieguldīšana no 204.telpas (multipleksoru telpa) līdz 417.telpai BSS stacijā”    14
3.2.  Optisko šķiedru kabeļu līnijas izveidošana starp TV centru (202.telpa) un TV torni (204.telpa)    16
4.  Antenas parametri    19
4.1.  Antena    19
4.2.  Antenas piekares    19
4.3.  Ruporu apstarotājs    20
4.4.  Polarizācija    20
4.5.  Zudumi, kas rodas, signālam izejot caur brīvo telpu    21
4.6.  Vājinajums lietū    22
4.7.  Paraboliskie reflektori    22
4.8.  Paraboliskā reflektora pastiprināšanas koeficients    22
4.9.  Antenas efektivitāte    23
4.10.  Antenas trokšņi    24
4.11.  Apstarotāju galviņas    24
4.12.  Kāpēc ir vajadzīgi ruporu apstarotāji un LNA bloki    25
4.13.  Taisnstūra viļņvadi    25
5.  Sakaru līnijas detalizēts aprēķins    27
5.1 .  Faktori, kas iespaido signāla uztveršanu no pavadoņa    28
5.2.  Uztveršanas vietas izvietojums attiecībā pret pavadoņa pozīciju    29
5.3.  Vietas leņķis    29
4.4.  Azimuts    30
5.5.  Magnētiskais azimuts    31
5.6.  Sakaru līnijas virziens lejup    31
5.7.  Viļņa garums    31
5.8.  Zudumi, kas rodas, signālam ejot cauri brīvai telpai    32
5.9.  Antenas pastiprināšanas koeficients    32
5.10.  Daļēja caurlaidība    33
5.11.  Uztveršanas sistēmas trokšņa temperatūras noteikšana    34
5.12.  LNA ekvivalentā trokšņu temperatūra    34
5.13.  Pārejas trokšņi    35
5.14.  Antenas ekvivalentā trokšņu temperatūra    35
5.15.  Vominālais izturības koeficients    37
5.16.  Izmantojamais izturības koeficients    38
5.17.  Zudumu aprēķināšana antenas neprecīzas orientācijas dēļ    39
5.18.  Efektīva izotropu izstarojamā jauda    40
5.19.  Attiecība nesošā/troksnis    40
5.20.  Attiecība signāls/troksnis    41
5.21.  Ciparu sakaru līnijas aprēķins    42
5.22.  Sakaru kanāla caurlaidības spēja saskaņā ar Šenona teorēmu    42
5.23.  Kodēšanas efektivitāte    43
5.24.  Kļūdu iepriekšēja korekcija    44
5.25.  Zaudējumi darbā ar dekoderu    44
5.26.  Ciparu modulācija    44
5.27.  Sakaru līnijas aprēķina īsā forma pie skaidrām debesīm    45
5.28.  Atgriezenisku aprēķinu veikšana    47
5.29.  EIRP līmenis un antenas diametrs    48
5.30.  Stara platuma nozīme    48
5.31.  Sakaru satelītu izkliede    49
6.  Darba aizsardzība    51
  Secinājumi    56
  Izmantotās literatūras saraksts    59
Darba fragmentsAizvērt

20.gadsimta beigas un 21.gadsimta sākums ir iezīmīgs ar strauju telekomunikāciju attīstību, kas skar visas cilvēka darbības sfēras. TV un radio aizņem īpašu vietu ikdienas dzīvē. Tāpēc tehnoloģiju attīstībai tieši šajā sfērā tiek pievērsta īpaša uzmanība un moderno ciparu tehnoloģiju ieviešana kļuva par loģisku turpinājumu TV un radio attīstībai. Kopējā Eiropas projekta DVB (Digital Video Broadcasting) panākumu augļus tagad plūc arī Latvijā. 2001.gada aprīlī tika veiksmīgi palaista pirmā Latvijā FSS (Fixed Satellite Station) stacija ar maksimālo caurlaides spēju 21 Mbit/s, kas ir ekvivalents 4 videokanāliem. Tomēr satelītsakaru izmantošanas plusi ir likuši aizdomāties arī citiem TV un radiokanāliem par translāciju caur satelītiem. Pati lielākā satelītu sakaru priekšrocība ir tā, ka sakari notiek no viena punkta (satelīta) uz vairākiem punktiem uzreiz (Skandināvijas un Austrumeiropas pilsētas- tieši tāda ir sistēmas Sirius- Nordic Satellite AB satelītu pārklājuma zona). Tomēr FSS stacija nevar apkalpot vairāk par 4 kanāliem.
Vairākumam kanālu ir jāierīko BSS (Broadcast Satellite Service) stacija, kurai maksimālā caurlaidības josla no viena multipleksora ir 38 Mbit/s (tas saistīts ar satelītu raidītāju fizikālajām īpašībām). Kopējais raidītāju skaits uz viena satelīta var sasniegt pat 40 vienības (sk. Sirius 2&3 BSS Frequency Plan pielikumā Nr.3). Uzskaitīšu galvenās BSS un FSS staciju atšķirības.
Tātad satelītu sistēmas, kas pārraida radiotelevīzijas programmas, var iedalīt divos dienestos: fiksēto satelītu (FSS) un raidošo satelītu (BSS). FSS- radiosakaru dienests starp virszemes stacijām (to sauc “teleport”, tieši tāpēc jaunā stacija ir nosaukta Riga Skyport), kas ir izvietotas noteiktos, fiksētos punktos, izmantojot vienu vai vairākus satelītus. Radiotelevīzijas programmu pārraides laikā izšķir tiešo un netiešo programmu dalīšanu. Tiešā programmu dalīšana notiek no FSS tieši uz virszemes raidstacijām bez starpstacijām. Netiešās programmu dalīšanas gadījumā programmas no virszemes FSS stacijas tiek tālāk sadalītas pa dažādiem virszemes tīkliem (radioreleju līnijas un kabeļu maģistrāles) uz dažādām virszemes raidstacijām. Rīgas FSS stacijas gadījumā kopējā pakete tiek pacelta uz satelītu, tad nodota satelītu kontroles stacijai Kankas (Zviedrija), kur šo paketi kodē un pastiprina. Tad to no jauna nosūta uz satelītu, kur kodēto signālu uztver Baltijas valstu kabeļtīklu operatori. To var uztvert arī jebkurš lietotājs, kura rīcībā ir individuālā satelītu sistēma DTH (Direct To Home).
Raidītāju jauda uz FSS satelītiem ir mazāka kā BSS satelītu raidītājiem. Tādus signālus parasti neuztver (vai slikti uztver) individuālās uztvērējiekārtas, jo augstas uztveršanas kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama dārgāka un sarežģītāka aparatūra.
FSS strādā dažādos frekvenču diapazonos (C un Ku), tomēr mūsu interesi saista tikai FSS satelīti, kas darbojas frekvencēs, kas savietojamas ar BSS frekvencēm (11,7...12,5 GHz). Katram BSS satelītam ir vairāki raidītāji- retranslatori, bet FSS satelītam- līdz desmit un vairāk retranslatoru, kas vienlaicīgi pārraida vairākas programmas. Uz doto brīdi daļa FSS raidošo staciju tiek būvētas pēc principa “daudz programmas uz vienu nesošo frekvenci”, kas ļauj ekonomiskāk tērēt raidītāja enerģētisko un frekvenču resursus.
Uz BSS attiecas radiosakaru dienests, kur signāli no kosmiskajām stacijām ir tieši paredzēti uztveršanai iedzīvotājiem. Pie tam par tiešu uzskata gan individuālo, gan kolektīvo uztveršanu. Pēdējā gadījumā pārraides programma tiek piegādāta abonentiem ar kādas virszemes sistēmas sadalītāju palīdzību- kabeļu vai ētera- nelielas jaudas raidītāju. Visus augstākminētos faktus apkopošu FSS un BSS staciju salīdzinājuma tabulā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Apraides pavadoņa raidošā stacija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/761335

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties