Rūpniecības uzņēmuma siltuma utilizācijas un... / ID: 787980

Autors: jons22 (5)

Vērtējums:

Publicēts: 18.10.2004.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 17 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	ANOTĀCIJA	3
	ANNOTATION	4
	IEVADS	5
1.	TELPU GAISA NOZĪMĪGUMS	8
1.1.	Lai telpās būtu svaigs gaiss	8
1.2.	Temperatūra un mitrums telpā	8
1.3.	Citi parametri, kas ietekmē cilvēka komforta stāvokli telpā	9
1.4.	Gaisa kustības ātrums telpā	10
1.5.	Gaisa parametri dažāda tipa telpās	10
2.	KAITĪGO VIELU IEDARBĪBA UZ CILVĒKA ORGANISMU	12
3.	LIKUMDOŠANAS PRASĪBAS VIDES DRAUDZĪGAI UN ENERGOSAUDZĒJOŠAI BŪVNIECĪBAI	13
3.1.	Starptautiskā likumdošana	13
3.2.	Likumdošana Latvijā	15
4.	VIDE UN ENERĢIJA	16
4.1.	Drošības un vides aizsardzības akcenti enerģijas sektorā	16
4.2.	Ilgspējīgas attīstības koncepcija	17
5.	SILTUMA UTILIZĒŠANA AR ATKĀRTOTU PIELIETOJUMU	19
5.1.	Komforts ar ekonomiju	19
5.2.	Siltuma un mitruma utilizēšana	20
5.3.	Rekuperātori	21
5.4.	Siltummaiņu iekārtu ventilatori	22
5.5.	Siltummaiņi	24
5.6.	Pieplūdes un nosūces gaisa stāvokļa izmaiņas procesi enerģijas utilizācijas gadījumā	26
6.	TEHNOLOĢISKĀS PRASĪBAS ĒKU VENTILĀCIJAS SISTĒMĀM	27
6.1.	Gaisa tipu raksturojums	27
6.2.	Ventilācijas sistēmas uzdevumi un galvenie sistēmu tipi	32
6.3.	Ventilācijas optimizācija ar matemātisko modelēšanu	33
6.4.	Apdzīvotās zonas apraksts un normatīvi	34
6.5.	Projektēšanas kritēriju saskaņotība	40
6.6.	Vispārīgi būvniecības raksturojumi	41
6.7.	Noteikumi telpu izmantošanai	42
6.8.	Ieņēmējietaises un noplūdes atveres atrašanās vieta	43
6.9.	Izlietotā gaisa izvadīšana	45
6.10.	Ventilācijas sistēmu vadība	48
7.	VISPĀRĒJIE NORĀDĪJUMI UN VENTILĀCIJAS SISTĒMU RAKSTUROJUMS	50
8.	PROJEKTA IZSTRĀDE PIELIETOJOT REKUPERĀCIJAS IEKĀRTAS	52
9.	IEKĀRTU SALĪDZINĀJUMS	56
10.	EKONOMISKAIS IEKĀRTU APRĒĶINS	62
	SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS	64
	IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS	65

Darba fragmentsAizvērt

Ir pienācis izšķirošais laiks, lai noteiktu, kā mums jārīkojas, lai novērstu draudus videi. Ir jāizšķiras par lēmumiem un virzieniem, kas nodrošinātu ilgtermiņa un stabilu progresu. Ikviens lēmums un ikviena izvēles alternatīva iespaidos to, kāda sabiedrība mums būs nākotnē.
Tik ilgi, kamēr vispasaules iedzīvotāju skaits palika nosacīti ierobežots un mēs vēl nebijām sākuši tik histēriskā tempā izmantot izejvielas un enerģiju, globāli skatoties, viss ritēja uz priekšu diezgan veiksmīgi. Globālais vides trauksmes signāls - Rio konference un "Agenda 21" [3], tik daudz nemaz nenorāda uz cilvēces pēkšņo vēlmi mainīties, cik norāda uz cilvēces nespēju mainīties. Cilvēce paātrināja dabas spējas izkliedēt vielas, tā konstruēja dūmeņus un padarīja tos arvien garākus un garākus, līdz ar to nodrošinādama piesārņojuma izplatīšanu arvien lielākās platībās, kad tas beigu beigās nāca lejup. Līdzīgā veidā cilvēce ir izmantojusi okeānus, piesārņojumu izplatot caur kanāliem, ezeriem un upēm. Taču pēdējo gadu laikā mēs esam sākuši atzīmēt, kādas sekas ir mūsu darbībai. Fakts ir tāds, ka nav nekādas jēgas mēģināt izplatīt mūsu piesārņojumu - piesārņotāji tagad ir tik plaši izplatīti, ka viss, ko mēs iegūstam no šādas izplatīšanas, ir savstarpēja apmainīšanās ar atkritumiem, kuri bojā visas pasaules malas…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −7,98 €