Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:280128
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Romiešu valststiesību raksturojums   
1.1.  Romiešu tiesības Ķēniņu laikmetā   
1.2.  Servija Tullija reformas un Romas valsts izcelšanās   
1.3.  Valsts iekārta Republikas laikā   
1.4.  Republikas laika valsts varas un pārvaldes galvenās institūcijas   
1.5.  Republikas krīze   
2.  Romiešu starptautiskās tiesības   
2.1.  Romiešu tiesību recepcija Rietumeiropā   
2.2.  Romiešu tiesību recepcijas īpatnības Francijā   
2.3.  Romiešu tiesību recepcijas īpatnības Krievijā   
2.4.  Romiešu tiesību recepcija Latvijā un tās nozīme mūsdienās   
Darba fragmentsAizvērt


Tiesību sistēmā valststiesības ieņem pirmo vietu, jo regulē sabiedriskās attiecības, kurās tiek īstenota valsts vara. Tās noteic valsts pārvaldes formu, valsts iekārtu, valsts institūciju kompetenci, iedzīvotāju tiesisko stāvokli. [4]
Romas valsts veidojās pakāpeniski un gadsimtiem ilgi. Tāpēc valststiesības jāiztirzā atbilstoši Romas valsts galvenajiem attīstības posmiem.
Romiešu jurists Domitijs Ulpiāns mūsu ēras III gadsimtā formulējis publisko resp. Valststiesību un privāto resp. civilo tiesību būtību un atšķirību. Pēc Ulpiāna uzskata, publiskās tiesības ir tās, kas attiecas uz Romas valsts lietām, bet privātās tiesību attiecas uz atsevišķu personu interesēm.
Publiskās tiesības ir valsts un starptautiskās, administratīvās un finansu, kriminālās un procesuālās tiesības. Privāttiesības – ir civiltiesības.
Atgriežoties pie romiešu valststiesībām, jāievēro, ka monarhijas laikā juristi izstrādāja teritoriju, lai juridiski pamatotu patvaldību. Ulpiāns, piemēram, izvirzija tēzi, ka valdnieks-princeps nav pakļauts likumiem: princeps legibus solūtus, kā arī apgalvoja, ka valdnieka varai ir likuma spēks, jo tauta viņam esot nodevusi savu varu.
Šie patvaldības pamatojumi uzņemti arī Corpus Iuris Civilis, ko viduslaikos recipēja vairākas Eiropas valstis. Eiropas valstu monarhi savos absolūtisma tīkojumos uz to balstījās.
Par Romas valsts satversmi varam runāt galvenokārt materiālā nozīmē pēc attīstības posmiem:
1)Romas valsts veidošanās jeb ķēniņu laikmets (VII-V gs. p. m. ē.);

2)Republikas laikmets (IV-I gs. p. m. ē.);…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties