Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,96 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,03
Pirkt
Identifikators:179447
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Romas valsts izveidošanās    4
1.1.  Romas valsts dibināšanas versija    5
2.  Senās Romas arhitektūra    7
3.  Iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis un sadzīve    16
3.1.  Iedzīvotāju tiesiskais statuss    17
3.2.  Persona kā tiesību subjekts    18
3.3.  Romas pilsoņu tiesiskais statuss    19
3.4.  Romas impērijas iedzīvotāju sadzīve    23
4.  Izglītība un zinātne senajā Romā    26
5.  Tiesību zinātne senajā Romā    29
5.1.  XII tabulu likumi    29
5.2.  Likumi – LEGES – tautas sapulču lēmumi    30
5.3.  Prētora tiesības    31
5.4.  Tautas tiesības    31
5.5.  Senāta lēmumi    32
5.6.  Romiešu juristu zinātniskā un praktiskā darbība    32
5.7.  Princepa un imperatora izdotie tiesiskie akti    33
Darba fragmentsAizvērt

Kad mūsu ēras II gs. imperatora Karakallas edikts piešķīra Romas pilsonību visiem impērijas brīvajiem iedzīvotajiem, norisinājās faktiska kviritu tiesību saplūšana ar tautu tiesībām – ius genetium. Tas vēlāk tika nostiprināts arī Justiniāna kodifikācijā.
Visas tautas tās vienlīdzīgi ievēro , un tās sauc par tautu tiesībām, jo tās pamatojas uz cilvēka dabisko saprātu. Tās ir dabiskās tiesības – ius naturale. Turpretim spēkā esošās tiesības ir pozitīvās tiesības. Jurists Jūlijs Paulus starpību starp abām tiesību sistēmām saskata to mērķos : pozitīvās tiesības ir lietderīgas, bet dabiskās tiesības ir taisnības normas kas kalpo taisnīgumam.

5.5. SENĀTA LĒMUMI – SENATUS CONSULTA
Romas senāts formāli bija padomdevēja institūcija. Taču senāta lēmums – senatus consultum - dažos gadījumos bija saistošs un kalpoja par tiesību avotu. Tā, piemēram gan romiešu, gan vēlāko laiku civiltiesību mantojuma tiesību daļā ir normas, kas nosaka, ka slepkava nemanto nogalinātā īpašumu. Šāda norma ietverta arī 1937. gada Latvijas Civillikumā.

5.6. ROMIEŠU JURISTU ZINĀTNISKĀ UN PRAKTISKĀ DARBĪBA JURISPRUDENCĒ - JURISPRUDENTIA
Romā juristi ieņēma izcilu stāvokli. Viņi bija ieguvuši labu izglītību, prata griķu valodu, kas, starp citu, bija zināms izglītības kritērijs. Viņi labi pārzināja ne vien romiešu tiesības, bet zināja arī citu tautu likumus. Viņi sniedza pilsoņiem konsultācijas, izskaidroja likumus, palīdzēja sastādīt dažādus dokumentus, piemēram, līgumus, testamentus, Juristi pievērsās arī zinātnei, teorijai.
Saimnieciskās dzīves attīstība neatlaidīgi prasīja jauno problēmu risināšanai zinātnes palīdzību. Vajadzēja papildināt tiesības to iztulkošanas un sistematizācijas ceļā, plašāk izmantot taisnības (aequitas), labticības (bona fodes), starptautisko (ius gentium) u.c. tiesību principus. Šis darbs bija jāveic t.s. klasiskās skolas pārstāvjiem, Pomponijam, Ulpiānam, Paulam u.c. juristiem. Radās dažādi virzieni, juristu skolas. arī mācību grāmatas – institūcijas. Augusta laikā nodibinājās divas skolas – tās saucās prokulieši un sabīnieši. Atšķirība no šīm abām skolām nav īsti skaidra.
Tiesībzinātnes uzplaukuma laikmetā parādās ievērojami juristu sacerējumi, piemēram, komentāri, responsae (atbildes, tiesību skaidrojumi), questiones (jautājumi), regulae (kārtulas), sentetiae (spriedumi), opiniones (ierosinājumi) u.c. Juristi ieņēma arī augstus valsts amatus. Viņu praktiskā juridiskā darbība norisinājās šādās galvenajās formās : 1) juridisko darbību formulu izstrādāšana (cavere); 2) konslutācijas par juridiskiem jautājumiem privātpersonām (respondere); 3) konsultācijas par tiesvedību (agere).

5.7. PRINCEPA UN IMPERATORA IZDOTIE TIESISKIE AKTI
Prinsipāta laikmetā vēl saglabājās republikas laika tradīcijas. Valdnieks – princeps it kā bija tikai pirmais un augstākais maģistrāts, kas varēja izdot obligātus noteikumus – constitutiones prinsipis – valsts pārvaldes un jurisdikcijas jautājumos. Constitutiones prinsipis nebija īsts likums (lex), jo pēc republikas laika uzskatiem likumus varēja izdot tikai tautas sapulce.
Domināta jeb absolūtās monarhijas laikā imperatori izdeva likumus – leges imperatorum. Tie bija domāti tikai pavalstniekiem. Imperators tiem nepakļāvās.
Imperatoru likumi un princepu konstitūcijas m.ē. VI gs. tika iekļautas Justiniāna kodeksā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Romas impērijas raksturojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/179447

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties