Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,54 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,95
Pirkt
Identifikators:555505
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Senās Romas valsts rašanās un periodizācija    3
  Romas valsts organizācija un Servija Tullija reformas 6.gs. p. m.ē    4
  Romas republikas varas organizācija    6
  Romas impērijas organizācija pricipāta laikā    10
  Romas impērijas organizācija domināta laikā    11
  XII tabulu likumi-pirmā Romas tiesību kodifikācija un tiesību raksturojums    12
  Romiešu tiesību periodizācija    14
  Romiešu tiesības klasiskajā periodā    15
  Romiešu tiesības postklasiskajā periodā    18
  Corpus iuris civilis- vēsturiskā nozīme    20
  Romiešu tiesību recepcija Eiropā XI gs    21
  Romiešu tiesību recepcija mūsdienās un Latvijā    22
  Terminu nozīme    23
  Izmantotā literatūra    25
Darba fragmentsAizvērt

Roma tika dibināta 753. g. p. m. ē. 21. aprīlī. Tacits raksta, ka Romā sākotnēji valdīja valdnieki. Par tās dibināšanu Plūtarhs min daudz versiju; viena no tām ir, ka Romu dibinājuši pēc Trojas iznīcināšanas no tās aizbēgušie grieķi, kuru kuģus vētra aizdzina uz Tibras ieteku Itālijā un kurus vadīja varenais Enejs. Eneju draudzīgi uzņēmis vietējais valdnieks Latīns, kura meitu Lavīniju viņš vēlāk apprecējis un pēc kura nāves kļuvis par abu tautu- sauktu par latīņiem- valdnieku.
Kā uzskatīja Frīdrihs Engelss, Roma izveidojās, apvienojoties 100 latīņu dzimtām, kam pievienojās vēl divas, - sabīniešu – ciltis. Kā Atēnu, tā arī Romas dibināšanas laikā sabiedrība bija organizēta pēc kara demokrātijas principiem, kad visa tauta ir bruņota. Tā kā Roma veidojās no patriarhālas dzimtas iekārtas, tad desmit dzimtas veidoja fratriju, ko šeit sauca par kūriju, desmit kūrijas veidoja cilti, kurai bija savs vēlēts vecākais, karavadonis un virspriesteris. Bija trīs ciltis: latīņi,sabīņi, etruski.
Visas trīs ciltis kopā veidoja Romas tautu – populus romanus. Pie Romas tautas varēja piederēt tikai tas, kas bija dzimtas un līdz ar to pastarpināti arī kūrijas un cilts loceklis. Cilts jēdziens izriet no patiesa vai pieņemta uzskata par kopēju izcelsmi, kas balstījās uz kopību saistībā ar svētkiem, apbedījumiem un mantojumiem. Dzimtas zeme bija kopēja, un tikai Romuls to sadalīja starp atsevišķām personām. Pieņemt dzimtā kādu no citas dzimtas varēja tikai adopcijas ceļā.
Romas valsts pamatā tiek likta grieķu polisa –pilsēta – valsts.Civita bija noslēgta kopiena. Civitas forma (karaļu periods) pastāvēja līdz 753.g. p. m. ē. Romiešu kultūra, tiesības ir pasaules kultūras vērtība. Romieši trīs reizes iekaroja pasauli: 1) ar savu leģionu (karaspēku), 2) ar savu kristietību, 3) ar romiešu tiesībām.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Romas valsts un tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/555505

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties