Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

AtlaideIzdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,39 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,60
Pirkt
Identifikators:438073
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Latvijā pēckara gados pakāpeniski izauga jauna inteliģence. Kaut arī kompartija kavēja un aizliedza sev nevēlamo darbību, tika gūti sasniegumi gan kultūras dzīvē, gan zinātnē un sportā.
Cilvēkos tas radīja lepnumu un prieku. Diemžēl lielākoties latviešu veikums bija pazīstams tikai Padomju Savienībā, jo Latvija vairs nebija neatkarīga valsts.
Pēc otrā pasaules kara latviešu kinomāksla arī izpildīja valdošās kompartijas pasūtījumus – uzņēma filmas, kurās sagrozīti atspoguļoja Latvijas vēstures notikumus: “Uz jauno krastu”, “Ilgais ceļš kāpās” u.c. Tajā pašā laikā kinoteātros kino teātros aizliedza demonstrēt filmu par latviešu leģionāriem “Es visu atceros, Ričard!”. Tomēr kino režisori (Rolands Kalniņš, Jānis Streičs u.c.) centās rast iespējas savos darbos patiesi parādīt tautas dzīves norises. Tapušas ļoti veiksmīgas mākslas filmas “Salna pavasarī”, “Nāves ēnā”, “Pūt, vējiņi”, “Ezera sonāte”, “Mērnieku laiki”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Nepārspējama palikusi Jura Podnieka dokumentālā filma par tautas varoņiem – “Strēlnieku zvaigznājs”.
Kā arī 60. gados Latvijā sāk uzņemt multiplikācijas filmas.
Manu interesi Rīgas kino studijai pievērsa Gunāra Baloža stāstījums par laikiem, kad viņa darba vieta bija tur. Tas šķita ļoti interesanti un radīja vēlmi papētīt to visu nedaudz dziļāk.
Izvēlējos rakstīt par Gunāru Piesi, jo, manuprāt, viņš ir ļoti izcila persona Latvijas kino vēsturē. Viņā filmās ir kaut kas netverams un ļoti neparasts, kas piesaista manu uzmanību.
Pēckara Latvijas kinomāksla atdzīvināšana saistījās vispirms ar kinohroniku. Kinostudija būtībā bija jāveido no jauna. 1949. gadā atsākās kino uzņemšana un bija atjaunots studiju paviljons “Ziemeļblāzma”. Galvenā vieta tika atvēlēta kinoinformācijai – kā nozīmīgam propagandas līdzeklim.
Pēckara gadu kinohronikas ne vien fiksēja konkrētus faktus, bet arī piešķīta tām vajadzīgo sabiedrisko un ideoloģisko skanējumu, kļūstot par savdabību aģitācijas materiālu plašām tautas masām. Tieši šajā laikā sāk nostiprināties kinooperatora loma filmas uzņemšanā. Pirmie operatori gan nebija vietējie, bet ar laiku parādījās vietējie kadri – vispirms dokumentālajā kino vēlāk arī mākslas filmu ražošanā, pieauga Rīgas kino studijas autonomija – latviešu kinomatogrāfistu īpatsvars un patstāvība.
Aktierkino Rīgā sākās ar filmu “Dēli”.1
“.. vēl pirms gada Rīgas kino studijas mākslas filmu cehs balansēja uz kritiskas robežas – scenāriju bads bija milzīgs, ka, lai galīgi neapstādinātu darbu, nācās lielā steigā nopirkt Maskavas Centrālās televīzijas studijas pasūtījuma darbu “Cielaviņas armija”. Tomēr studijas kolektīvs saprata, ka ar šādiem nejaušiem atradumiem dzīvot nevar.”2)Šis citāts iezīmē to, ka Rīgas kino studijā bija lielas problēmas ar scenārijiem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Rīgas kino studija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/438073

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties