Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,85 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,14
Pirkt
Identifikators:946901
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  RĪGA (RIGA)   
1.  Brīvības piemineklis   
2.  Kanālmalas apstādījumi un apbūve   
3.  Bastejkalns un Pulvera (Smilšu) tornis   
4.  Pilsētas aizsargmūra fragments   
5.  Dzīvojamie nami Meistaru ielā   
6.  Lielās ģildes nams   
7.  Mazās jeb Sv. Jāņa ģildes nams   
8.  Vācu ieceļotāju apmetne   
9.  Sv. Jāņa baznīca   
10.  Sv. Jura (Georga) baznīca   
11.  Sv. Pētera baznīca   
12.  Ekes konventa ēka   
13.  Jāņa sēta   
14.  Lībiešu apmetne   
15.  Vecpilsētas noliktavas   
16.  Alberta laukums   
17.  Mārstaļu ielas apbūve   
18.  Daugavas piekrastes ciems   
19.  Rātslaukums   
20.  Mencendorfa nams   
21.  Doma baznīcas un klostera ansamblis   
22.  Doma laukums   
23.  Sv. Jēkaba baznīca   
24.  Sv. Marijas Magdalēnas baznīca   
25.  "Trīs brāļi"   
26.  Vidzemes bruņniecības nams   
27.  Muitas noliktava   
28.  Rīgas pils   
29.  Pils laukums   
30.  Citadele   
31.  Nacionālais teātris   
32.  Alberta ielas apbūve   
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Republikas galvaspilsēta, astoņsimtgadīgā Rīga jau kopš senseniem laikiem ieņem galveno vietu Baltijas telpā. Rīga ir visa reģiona ģeopolitiskais, saimnieciskais un garīgais centrs, turklāt, atrazdamās pie lielās Daugavas ūdenskrātuves, pusceļā starp "vikingiem un grieķiem", - arī savdabīgs tilts, kas vieno Austrumus un Rietumus. Izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Rīga izsenis bijusi lielāko un militāri spēcīgāko kaimiņzemju tīkojumu objekts, tāpēc garajā mūžā tai nācies piedzīvot neskaitāmus karus, iebrukumus un aplenkumus. Tomēr daudzajām rīdzinieku paaudzēm gadsimtu gaitā izdevies ne tikai saglabāt, bet arī pavairot savas pilsētas bagāto kultūras mantojumu, gan tās neatkārtojamo, šarmanto skaistumu, kura dēļ Rīgu mēdz dēvēt par rotu uz Daugavas krūtīm. Tāpat kā pagātnē, arī šodien Latvijas galvaspilsēta pievelk tūristus no zemeslodes malu malām.
Rīga atrodas pie Baltijas jūras, Rīgas līča dienvidu krastā, kur jūras ūdensceļš, vistālāk ievirzījies kontinentā, savienojas ar apm. 1000 km garo Daugavas gultni. Pilsēta izvietojusies Rīgas smiltāja līdzenuma (1 - 11 m vjl.) vidusdaļā, un tikai atsevišķi kāpu masīvi tās apkārtnē paceļas 10 - 28 m vjl.
Galvenie vēsturiskie un pilsētbūvnieciskie dati. Rīgas pirmsākumi meklējami nelielā, vēlāk izzudušā pussalā, kuru no trim pusēm apņēmuši Daugavas un Rīgas (Rīdziņas) upju ūdeņi. Spriežot pēc arheologu atrastajām senlietām, pussala bijusi apdzīvota jau 10. - 11. gs.
12. gs. apmetnes parādījušās apm. starp tagadējām Mārstaļu un Grēcinieku ielām, un pie senās ostas - tā saucamā Rīgas ezera krastos (tagadējā Alberta laukuma rajonā). Apmetņu iedzīvotāju etniskais sastāvs bijis jaukts: līdzās lībiešiem nelielā skaitā tur mitinājušies arī zemgaļi, latgaļi un sēļi. Senie rīdzinieki nodarbojušies ar zvejniecību, lauksaimniecību, amatniecību un tirdzniecību.
Jau 12. gs. otrajā pusē Rīga bijusi iecienīta tirgus vieta, kur ar precēm apmainījušies ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tirgotāji no Gotlandes, Krievzemes un citām zemēm.
12. gs. 70. gados aizsākušies arī vācu tirgotāju braucieni uz Rīgu. Ap 1184. gadu Daugavas grīvā ieradās mūks Meinhards, bet 1198. gadā krusta gājienu pret lībiešiem sakšu karaspēka priekšgalā uzsāka bīskaps Bertolds. Kaujā pie Rīgas viņš krita no lībieša Imauta rokas.
1198. gadā Rīgas, resp., Rīgas ciema ("locus Riga") vārds pirmoreiz minēts rakstos - Latviešu Indriķa hronikā.
Par Rīgas pilsētas dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1201. gads, kad bīskaps Alberts vietējo iedzīvotāju ierādītā vietā pie Rīgas upes sāka celt apmetni vācu ieceļotājiem.

Svarīgākie pieturas punkti Rīgas turpmākajā vēsturiskajā un pilsētbūvnieciskajā biogrāfijā ir šādi:
1210. gada 12. un 13. jūlijs. Rīgai uzbrūk kurši, bet jaunuzcelto pilsētu tomēr neieņem.
1211. gada 25. jūlijs. Tiek ielikts pamatakmens tagadējam Rīgas Domam, t.i., sākas priekšpilsētas (suburbium) jeb jaunās pilsētas daļas (in nova civitate) apbūve.
1215. gada februāris - marts. Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks; nodeg pirmā Doma baznīca un tai piegulošās ēkas.
1221. - 1226. gads. Rīgas namnieki izcīna tiesības piedalīties pilsētas pārvaldē. Sāk darboties pilsētas padome jeb rāte un tiek atzīta pilsētas, bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa līdztiesība. Rīgai tiek piešķirtas Gotlandes (Visbijas) tiesības.
1237. gads. Zobenbrāļu ordeni inkorporē Vācu (Teitoņu) ordenī.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Rīga”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/946901

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties