Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:175423
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1918. gada 18. novembrī LTP svinīgā sēdē pašreizējā Nacionālā teātra telpās, balstoties uz iepriekšējā dienā pieņemtajiem lēmumiem, pasludināja Latvija neatkarību. Jaunais pagaidu valdības galva Ministru prezidents Kārlis Ulmanis savā runā kā valdības darbības programmu pieteica demokrātiskas reformas, agrārā jautājuma atrisināšanu, t. i., bezzemnieku nodrošināšana ar zemi, sociālās reformas, nodrošinot darbaļaužu tiesības, izpostītās saimniecības atjaunošanu un visu pilsoņu vienlīdzību neatkarīgi no tautības. Šādai programmai bija jānodrošina tautas atbalsts.
Latviešu tauta ar sajūsmu uzņēma neatkarīgās Latvijas dibināšanu. Daudzu tomēr izturējās skeptiski. Kaut arī Vācijā, kurā bija uzvarējusi revolūcija, atzina LTP par Latvija varas augstāko nesēju, zemē atradās Vācijas karaspēks, kura ģenerāļu plānos nebūt neietilpa neatkarīga Latvija.
Latvijas kaimiņvalsts Lietuva bija pasludinājusi savu neatkarību jau 16. februārī, bet Igaunija 24. februārī. Lai gan tas notika citādos vēsturiskos apstākļos, tomēr arī abām kaimiņvalstīm, tāpat kā Latvijai, vajadzēja sīvi cīnīties par savu neatkarību.
Valdība uzsāka valsts aparāta pārņemšanu un nacionālo bruņoto spēku veidošanu. Jaunais Tautas padomes priekšsēdētājs J. Čakste devās uz Rietumiem palīgā jaunajam ārlietu ministram Z. Meierovicam cīnīties par rietumvalstu atbalstu.
Taču valdības darbību Rīgā pārtrauca Sarkanās armijas uzbrukums no austrumiem. Pagaidu valdības rīcībā bija tikai viens bataljons pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Sarkanā armija ar sarkanajiem latviešu strēlniekiem priekšgalā ieņēma Latvijas teritoriju līdz Ventai, izņemot teritoriju ap Liepāju.
Proklamēšanas akts notika tagadējā Nacionālā teātra telpās. Teātra nams bija rotāts nacionāliem karogiem un publikas pārpildīts. Tautas padomes locekļi novietojās uz skatuves. Svinīgo sēdi atklāja un vadīja Tautas padomes priekšsēža biedrs G. Zemgals (pats priekšsēdis J. Čakste vēl nebija ieradies Rīgā). Kad bija nolasīts 17. novembra vienošanās akts, G. Zemgals paziņoja, ka uz šīs vienošanās akta pamata suverēnā vara Latvijā pārgājusi Tautas padomes rokās. Paziņojumu visi klātesošie noklausījās, kājās stāvēdami. Pēc tam lielā sajūsmā nodziedāja: “Dievs svētī Latviju!” tad runāja pirmais ministru prezidents K. Ulmanis, ziņodams par valdības nodomiem un uzdevumiem.…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas Republikas neatkarība un atjaunošana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/175423

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties