Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,45 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,04
Pirkt
Identifikators:284347
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vispārējā praksē pasaulē pieņemts, ka par reģionu var saukt jebkuru lielu zemes virsmas daļu, kura pēc fiziski ģeogrāfiskām īpašībām vai cilvēka darbības rakstura ir atšķirīga no apkārtējām teritorijām. Reģionus mēdz uzlūkot kā lielas ģeogrāfiskās telpas daļas, kuras raksturo iekšēja viendabība dabas apstākļu nosacījumos un, galvenokārt, kultūras, saimnieciskajos un politiskajos procesos. Reģions var un mēdz būt ļoti plaša teritorija atkarībā no interesēm, mērķiem un arī no laikmeta „gara” un dominējošām vērtībām. Lai sadalītu valsts teritoriju reģionos, izmato vairākus kritērijus:
Normatīvie (formālie) kritēriji – normatīvie reģioni – kas ir ar tiesību aktiem izveidoti noteiktu funkciju izpildei, paredzot nepieciešamos resursu un vadību. Tā ir teritorija, kas ir relatīvi viendabīga pēc viena vai vairākiem izvēles kritērijiem. Tie tiek veidoti saskaņā ar politisko pieeju. Normatīvajiem reģioniem ir skaidri noteiktas teritoriālās robežas un administratīvās struktūras, ieskaitot pašvaldības. Tie parasti tiek noteikti gadījumos, kad reģionu tīklam ir jāaptver visa valsts teritorija.
Analītiskie (funkcionālie) kritēriji – analītiskie reģioni – kas ir liela ģeogrāfiska telpa, vienota noteiktā funkcionālu parādību savstarpējā sakarībā (saistībā) un, kas tiek definēta, balstoties uz noteiktu kritēriju kopumu. Tie klasificēti pēc ģeogrāfiskām vai sociāli ekonomiskām pazīmēm, piemēram, pēc ekonomikas viendabības vai polaritātes. Analītiskais reģions ir arī pierobeža – ģeogrāfiska cilvēka ekonomiskās, kultūras un sociālās dzīves telpa, kuras dzīvi un attīstību ietekmē atrašanās pierobežā (valsts robežas tuvumā).
Bieži tiek lietoti termini „reģionālās pašvaldības” un „vietējās pašvaldības”. Ar vietējām pašvaldībām saprot pirmā līmeņa pašvaldības (pilsētu un lauku municipalitātes), bet ar reģionālajām pašvaldībām saprot otrā līmeņa (apgabalu, grāfistu, rajonu, lēņu) un arī trešā līmeņa pašvaldības. No termina „reģions” atšķiras termini „vieta” un „teritorija”, lai gan praksē tas bieži netiek ievērots. Vieta mēroga ziņā ir pretstats reģionam; tā ir cilvēka ikdienas dzīves un pieredzes, tātad – neliela mēroga, telpa. Cilvēka saistība ar vietu ir lielāka, nekā parasti domā. Teritorija ir telpas apzīmējums. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,15 €
Materiālu komplekts Nr. 1122609
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Reģionālās politikas pamatprincipi Vācijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/284347

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties