Es referātu rakstīšu par Regīnu Ezeru, latviešu prozaiķi. Referātā apskatīšu tādus viņas darbus, kā “Cilvēkam vajag suni”, ”Aka”, “Saules atspulgs”, “Nakts bez mēnesnīcas” un mēģināšu tos īsi komentēt, analizēt, kā arī apskatīšu viņas dzimtas vēsturi, sacerētos darbus un, protams, Regīnas Ezeras dzīvi tik, cik tālu ir ļāvusi to darīt viņa pati. Regīnas Ezeras dzīvē ir daudz tādu lietu, kuras paliek nezināmas, par dažām no tām pati Regīna Ezera neko nezina, jo arhīvus viņa nav pētījusi un tās dzimtas liktenis ir miglā tīts.
EZERA REGĪNA
(dzimusi Šamreto, prec. Lasenberga, vēlāk Kindzule.)
PROZAIĶE
Ezera ir dzimusi 1930.gada 20.decembrī, Rīgā, tuvu Marijas ielai un netālu no dzelzceļa (agrāk Popova, tagad – Visvalža iela). Te ir viņas bērnību pasaule, kas ieraudzīta pa galdnieka Roberta Šamreto mazā, piecu iemītnieku pēdotā sētas mājas dzīvoklīša logu. Ar pieticīgu un sūro ikdienu, skaļām nesaskaņām, vagonu dārdiem un lokomotīvju sasaukšanos, bet arī – ar internacionāliem iespaidiem, valodu un raksturu dažādību.
“Mans ciltskoks ir diezgan miglaina padarīšana,” ir teikusi rakstniece. Nekādus arhīvus pētījusi neesmu. R. Ezeras mātes uzvārds bija Šamreto, bet tēva Vileviči. R. Ezeras vecmāte no tēva puses bija Anastāsija Viļeviča, rakstnieces otrā vecmāte Anna ir nākusi no Latgales, tāpat kā vīrs – krāslavietis Vonogs.…
