Rasisms un etniskā diskriminācija kā sociālās pedagoģijas problēma

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā arvien aktuālāks kļūst jautājums par citu rasu pārstāvju integrāciju un integrēšanu sabiedrībā. Par problēmu var uzskatīt iespējamos rasisma draudus. Rasisms ir pārliecība, ka rase, valodas, reliģija, tautība, valstiskā vai etniskā piederība var būt par pamatu indivīda vai indivīdu grupas nicināšanai vai viedoklim, ka kāds indivīda vai indivīdu grupa ir pārāki pār citu indivīdu vai grupu. Rasismam izšķir trīs veidus: individuālo rasismu, institucionālo rasismu un kultūras rasismu.
Individuālais rasisms ir savas rases pārākuma sludināšana pār citām. Demokrātiskā sabiedrībā šāds rasisms ir aizliegts ar likumu, bet tāpat nākas ar to saskarties.
Institucionālais rasisms ir sabiedrības institūtu diskriminējoša politika un prakse attiecībā pret kādu rasi.
Kultūras rasisms – pārliecība, ka vienas rases kultūras mantojums ir bagātāks un pārāks par citas rases kultūras mantojumu.
Rīgā aptaujāti 117 garāmgājēji, galvenokārt vecumā no 18 līdz 30 gadiem. 79% jeb 86 respondenti atzinuši, ka viņi ir informēti par rasismu, bet 63% jeb 74 respondenti atzinuši, ka rasisma problēma Latvijā ir aktuāla un risināma.…