Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:445629
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  ĪSS PĀRSKATS PĀR RADIOAKTIVITĀTES ATKLĀŠANAS VĒSTURI    4
2.  VISPĀRĪGS RADIOAKTIVITĀTES RAKSTUROJUMS    4
3.  STAROJUMA AVOTI    7
3.1.  DABISKIE STAROJUMA AVOTI    7
3.2.  ANTROPOGĒNIE RADIOAKTIVITĀTES AVOTI    8
4.  RADIOAKTĪVĀ STAROJUMA IEDARBĪBA UZ DZĪVAJIEM ORGANISMIEM    9
  NOBEIGUMS    12
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    13
Darba fragmentsAizvērt

Radioaktīvais piesārņojums ir viens no bīstamākajiem piesārņojuma veidiem, tāpēc lai izprastu piesārņojuma ietekmi uz vides kvalitāti, ekosistēmām un dzīvajiem organismiem, ir svarīgi ir noskaidrot radioaktivitātes fizikālās īpašības, tās izcelsmes avotus un ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
Darbā ir ietvertas nodaļas, kas apskata radioaktivitātes atklāšanas vēsturi, aplūko to kā fizikālu parādību, sniedz ieskatu par radioaktivitātes mērvienībām, kā arī parāda radioaktīvā starojuma avotus un skaidro tā ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
Fizikālo atklājumu virkni ievadīja vācu zinātnieks Vilhelms Konrāds Rentgens, kurš 1895. gadā atklāja līdz tam nepazīstamu , cilvēku maņu orgāniem neuztveramu staru veidu – X starus. Tie deva iespēju redzēt cauri necaurspīdīgiem priekšmetiem un fotografēt šo priekšmetu iekšējo, blīvuma ziņā atšķirīgo struktūru. Šos starus vēlāk nosauca atklājēja vārdā par rentgenstariem. Gadu vēlāk franču fiziķis Antuāns Anrī Bekelers novēroja urāna sāļu jaunu īpašību – izstarot neredzamus starus ar lielu caurspiešanās spēju. Vielu īpašību izstarot neredzamus caurspiesties spējīgus starus vēlāk nosauca par radioaktivitāti, bet pašus elementus – par radioaktīviem elementiem. Bekelers novēroja, ka ķīmiskā savienojuma veids, temperatūra, spiediens, elektriskie un magnētiskie lauki to neiespaido. Tas norādīja uz vēl nezināmu elementu īpašību, kuras noskaidrošanai rūpīgus eksperimentu uzsāka poļu zinātniece Marija Skladovska Kirī un viņas vīrs Pjērs Kirī. 1899. gadā angļu zinātnieks Ernsts Rezerfords pierādīja, ka radioaktīvais starojums sastāv no diviem komponentiem, kuri atšķiras ar dažādu caurspiešanās spēju - alfa un beta stariem. Pēc gada Villards pierādīja vēl trešo radioaktīvā starojuma komponentu – gamma starus, kuru caurspiešanās spēja ir vislielākā. Pirmie eksperimenti prasīja daudz zinātnieku dzīvību, jo tikai 1902. gadā sāka pētīt radioaktivitātes negatīvo ietekmi uz dzīvajiem organismiem. (1.,2., 3.) …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Radioaktīvais piesārņojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/445629

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties