Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,12 (12%)
Cena ar atlaidi*:
0,87
Pirkt
Identifikators:314352
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Baltijas jūras vispārīgs raksturojums    3
2.  Virszemes ūdeņu piesārņojumu veidi    3
3.  Piesārņojums Baltijas jūrā    4
4.  Iespējamie risinājumi    5
5.  Izmantotā literatūra    5
Darba fragmentsAizvērt

Baltijas jūra ir Atlantijas okeāna iekšējā jūra Eiropas ziemeļu daļā. Ar Ziemeļjūru to savieno samērā seklie Dānijas šaurumi: Ēresuns, Lielais un Mazais Belts, Kategats un Skageraks. Tai ir 3 lieli līči – Botnijas, Somu un Rīgas līcis. Baltijas jūras krastos atrodas 9 valstis – Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Krievija, Polija, Vācija un Dānija.
Baltijas jūra no citām jūrām atšķiras ar to, ka:
Baltijas jūrā ir iesāļš ūdens.
Lielākajā daļā pasaules jūru un arī okeānu sāļums ir apmēram 30 promiles un vairāk. Baltijas jūras lielākajā daļā sāļums ir 4 - 6 promiles. Baltijas jūra ir viena no lielākajām iesāļa ūdens platībām pasaulē.
Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, pie Dānijas, atrodas Kategata jūras šaurums, pa kuru sāļais ūdens no Ziemeļjūras ieplūst Baltijas jūrā, padarot jūru sāļāku. Taču šī ūdens apmaiņa ir neliela, un sālsūdens atšķaidās ar Baltijas jūrā ieplūstošo upju ūdeņiem.
Baltijas jūrā nav lielu paisumu un bēgumu.
Baltijas jūra ir sekla.
Baltijas jūrā ir arhipelāgi. Stokholmas arhipelāgā vien ir vairāk nekā 25 000 salu.
Baltijas jūra ir samērā izolēta no Atlantijas okeāna.
Tā atrodas tālu no Atlantijas okeāna un to atdala tikai dažus metrus vai desmitus metru dziļi šaurumi, kas kavē ūdens apmaiņu.



Virszemes ūdeņu piesārņojumu veidi

Virszemes ūdeņu piesārņojums Rīgā uzskatāms par svarīgu problēmu, jo tas tieši ietekmē Baltijas jūras ūdeņus. Virszemes ūdeņiem infiltrējoties pazemē tiek ietekmēta pazemes ūdeņu kvalitāte. Virszemes ūdeņi ir nozīmīgi rekreācijas resursi. Lielajiem ezeriem un upēm ir zivsaimniecības nozīme.
Virszemes ūdeņu piesārņojums samazina to rekreācijas vērtību, apdraud zivju krājumu atjaunošanos, tieši ietekmē ūdens kvalitāti Baltijas jūrā.

Sadzīves piesārņojums
Notekūdeņi. Cilvēki sadzīvē izmanto ļoti daudz ķīmisku vielu, piemēram, veļaspulverus, trauku mazgājamos līdzekļus, ziepes, šampūnus un citas lietas, kas tiek noskaloti notekās un tālāk ieplūst upēs. Kāda veiktā pētījuma rezultātā ir secināts, ka veļas pulveri, ko pārdod Latvijā, salīdzinot ar to pašu firmu Ziemeļvalstīs izplatītajiem veļaspulveriem satur daudz vairāk dabai kaitīgo vielu un ķīmisku savienojumu.
Lauksaimnieciskais piesārņojums
Fermas, minerālmēsli, atkritumi. Upēs visu laiku tiek vadīti iekšā fermu atkritumvielas, un upes tās tālāk nogādā uz jūru. Viens liellopu komplekss gadā upei dod tikpat daudz mēslu, cik pilsēta ar 10000 iedzīvotājiem.
Naftas noplūdes
Nafta ir kaitīga tāpēc, ka uz ūdens virsmas izveido plānu, bet ūdensnecaurlaidīgu plēvīti, kas vairs neļauj ūdenim iztvaikot no jūras virsmas un nokļūt mākoņos, bet zivīm un citiem okeāna dzīvniekiem nepieciešamais skābeklis no gaisa nevar nokļūt ūdenī. Iet bojā ne tikai tie organismi, kas dzīvo ūdenī, bet arī ūdensputni – nafta saķepina to lidspalvas un putni vairs nevar pacelties gaisā un sameklēt sev barību.
Rūpnīcu kaitīgie atkritumi
No upēm dažādas ķīmiskas rūpnīcu atkritumvielas nemitīgi nonāk Baltijas jūrā. Ir izskanējusi doma, ka visas rūpnīcas varētu pāriet uz tā dēvēto noslēgto ūdens ciklu, tas ir, vienreiz paņemt ūdeni no upes vai ezera, šo ūdeni izmantot ražošanā tur, kur tas nepieciešams. Pēc tam turpat rūpnīcā attīrīt un no jauma izmantot. Bet pagaidām šis projekts netiek realizēts.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Baltijas jūras piesārņojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/314352

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties