Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,28 (14%)
Cena ar atlaidi*:
1,71
Pirkt
Identifikators:330980
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Poļu laiki Latvijā    4
  Zviedru laiki Latvijā    6
  Zemnieku stāvoklis    6
  Redukcija    7
  Kurzemes-Zemgales hercogiste    8
  Nobeigums    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Livonija kara laika bija sabrukusi līdzšinējo zemes kungu – bīskapa un ordeņa vara. Vienīgi muižnieki šai sabrukumā bija ne tikai pasargājusi savu stāvokli, bet to vel pacēluši. Slēdzot ar Polijas ķēniņu padošanas līgumu, viņi bija no tā izkaulējusi tā saucamo Sigismunda augusta privilēģiju. Šīs privilēģijas orģināls nav uzglabājies; tāpēc daži vēsturnieki domā, ka ķēniņš nekad neesot parakstījis. Ar visu to muižnieki vienmēr uz šo privilēģiju atsaukušies un centusies tas noteikumus izvest dzīve.
Šai privilēģijai zemes iedzīvotājiem nodrošina ticības brīvību pēc Augustburgas konfesijas noteikumiem. Tāpat arī- apsolīja atstāt vācu muižnieku rokas zemes pārvaldi un tās amatus. Muižniekiem apsolīja arī plašu rīcības brīvību pār viņu lēņu muižām, atsvabinot tās no nodokļiem. Zemniekus atzina par saistītiem pie zemes, bet muižniekiem atstāja pār viņiem arī augstāko tiesas varu. 1566. gadā Livonijas muižnieki un poļu valdība noslēdza jaunu līgumu- Vienības paktu.
Galvenais Pārdaugavas hercogistes pārvaldnieks bija ķēniņa vietnieks jeb administrators- ar plašam pilnvarām. Visa zeme bija sadalīta trijos apriņķos , kuru priekšgalā atradās prezidenti, vēlāk Vaivadai. Viņi bija sava apriņķa drošības un kārtības sargi, kas izsprieda arī niecīgākās tiesu lietas. Apriņķus sadalīja iecirkņos, kuru parzinatajus sauca par stārastiem. Katrā apriņķī ierīkoja zemes tiesu, kurai bija padotas visas kārtas. Joprojām pastāvēja arī senākais landtāgs, bet tā sastāvs bija tagad mainījies. To pēc tam sauca par „saeimu zemes vajadzību labad”, un tajā piedalījās tikai muižnieku delegāti, kā arī Rīgas, Tērbatas, Cēsu un Pērnavas pilsētu pārstāvji. Šai landstagā apsprieda dažādas zemes vajadzības, ka arī izvelēja delegātus uz Polijas saeimu.
Poļu valdība visiem spēkiem centās tuvināt jauniegūto Pārdaugavas hercogisti parējām valsta daļām. Tāpēc tā pieturējās pie polonizācijas politikas. Vispirms tā centās pārpoļot hercogistes iespaidīgākās ļaužu masas. Galveno vērību poļu valdība piegrieza muižniecībai. Līdzšinējie piedzīvojumi rādija, ka vācu muižnieki nav sevišķi droši un uzticami. Tāpēc poļu valdība gribēja muižniecību pārpoļot, vismaz palielināt viņā Polijai uzticīgo poļu un leišu muižnieku skaitu.…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Poļu un zviedru kundzība Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/330980

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties