Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

AtlaideIzdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,95 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,04
Pirkt
Identifikators:222242
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Publiskās saziņas nozīme sabiedrībā    3
2.  Informācija kā attiecību stiprinātāja starp politiķiem un iedzīvotājiem    4
3.  Komunikācija ar sabiedrību pagājušajā gadsimtā    7
3.1.  Preses loma pirms revolūcijas    7
3.2.  Pirmskara propaganda masu mēdijos    7
3.3.  Mēdiju loma PSRS laikā    8
3.4.  Komunikācija ar sabiedrību sociālisma norieta laikā    9
4.  XXI gadsimta masu mēdiju kā starpnieki    12
5.  Vai masu mēdiji ir ceturtā vara    13
6.  Piemērotāko līdzekļu izvēle komunikācijai ar sabiedrību    16
7.  Partiju rīcība vēlēšanu kampaņu laikā    18
7.1.  Slēptā politiskā reklāma    20
  Secinājumi un priekšlikumi    24
  zmantoto informācijas avotu saraksts    25
Darba fragmentsAizvērt

Laikā, kad tuvojas Saeimas vēlēšanas, partijas ir sākušas darbību priekšvēlēšanu kampaņās. Mērķis, veidojot šīs kampaņas, ir - iegūt lielāku vēlētāju uzmanību un ar solījumiem un saukļiem mudināt balsot tieši par konkrēto partiju. Pastāv pieņēmums, ka politiskās reklāmas, informējot vēlētājus, izraisa lielāku vēlētāju uzmanību par reklamēto partiju, bet ne vienmēr tās dod lielākus panākumus vēlēšanās.
Attiecības starp valdību un valsts iedzīvotajiem ikdienā pastāv dažādās jomās. Lai nodrošinātu demokrātiju sabiedrībā, tā balstās un mijiedarbojas ar tradicionāliem principiem, piemēram, priekšvēlēšanu kampaņas un arī vēlēšanas.
Galvenais jautājums - kā partijām noturēt un stiprināt šīs attiecības tik sarežģītā laikā kā pirmsvēlēšanu procesā? Pirmkārt, tā ir iedzīvotāju - potenciālo vēlētāju - informēšana. Lai gan caur mēdijiem politiķi uzzina arī vēlētāju viedokli, tā tomēr galvenokārt ir vērsta no partiju puses uz iedzīvotājiem, tad tai ir vienpusējs raksturs.
Partijas veic arī iedzīvotāju iesaistīšanas pasākumus – diskusijas, tikšanās un dialogi ar vēlētājiem, kas ir divpusējas attiecības, tāpat kā sabiedriskās aptaujas.
Taču, gadiem ejot, sabiedrība kļūst sarežģītāka, līdz ar to partijām ir jāatrod jauni veidi, kā stiprināt attiecības ar iedzīvotājiem un tos ietekmēt sev vēlamā virzienā.…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties