Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:868488
Vērtējums:
Publicēts: 04.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Sokrāts – cilvēka būtība un esamība    5
  Platons un Aristotelis – cilvēka būtība un esamība    6
  Žans Žaks Ruso – cilvēka būtība un esamība    6
  Imanuels Kants – cilvēka būtība un esamība    7
  Mūsdienu skatījums uz filosofiju    9
  Darvins – cilvēka būtība un esamība    10
  Nobeigums    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Pēc manām domām, mūsdienu cilvēks, domājot par savu būtību un eksistenci, var nonākt krustojuma vidū, jo gadsimtu laikā ir piedāvātas vairākas cilvēka izcelšanās un būtības versijas.
Savā darbā es piedāvāju divas lielas tēmas par to, kā cilvēki domāja daudzus gadsimtus atpakaļ un kā viņi domā pašlaik, un kas to ir veicinājis. Darbā varēja pamanīt, ka argumentu galarezultāts bieži vien ir sava veida skepticisms. Harmonija starp mūsu domām un pasauli ir nojēga par to, no kā sastāv fizikālā pasaule un kā šajā pasaulē iederas cilvēks. Tās ir tēmas, ar kurām ir darbojušies lieliskākie prāti, lai arī daudziem no tiem bija jānonāk strupceļā.
Jautājums par cilvēka esamību un būtību bijis aktuāls visā Rietumeiropas filosofijas vēsturē. Tā traktējums būtiski atšķiras dažādos laikmetos.
Šā jautājuma apskatīšana sākas antīkajā laikā, kad savas versijas par cilvēku piedāvā tādi domātāji kā Sokrāts, Platons un Aristotelis. Šajā laikā cilvēka būtība ir vērojama dažādās esamības izpratnē: būtība kā nemainīgums un būtība kā tapšana.
Cita tradīcija esamības traktējumā saistās ar pārliecību, ka starp būtību un domāšanu nevar likt identitātes zīmi. Sokrāts aizsāk domu, ka pastiprinājumu veido jēdzieni.
Jaunlaiku filosofiskā tradīcijas satuvināja būtību ar substanci, kā arī izprot to kā matēriju, dabu, priekšmetisko realitāti. Līdz ar Kantu attīstās nostādne, ka būtība jānodala no eksistences. Esamības jēdzienu viņš neuzskata par būtisku, atzīstot, ka loģiskā lietojumā tas ir tikai saiklis. Kants saista eksistēšanu ar prāta darbības struktūrām un juteklisko intuīciju.
Savu ieguldījumu cilvēka domāšanā par savu būtību un eksistenci ir ielicis arī Darvins. Viņš bija pirmais, kurš izvirzīja nopietnus argumentus par cilvēka rašanos, kas cilvēkos radīja jaunas pārdomas un jaunus secinājumus. Protams, Darvina laikā netika aizmirsti antīkā laika domātāji, jo uz viņu darba bāzes veidojās daudzas valstis un cilvēku likteņi.
Manuprāt, problēmas izpratnes process pats par sevi ir svarīgs un vērtīgs. Ja tā iznākums ir tāds, ka to var nodēvēt par mīkstinātu skepticismu, tad jājautā, vai tas var sniegt saprašanu par to, cik lielā mērā mums piedien būt pieticīgiem savās teorijās un argumentos. Mūsu pasaule ir ideju pilna, un arvien lielāku izpratni mēs gūstam par to varu, sarežģītību, trauslumu un kļūdainību nevar izrādīties lieka. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Politikas teorijas klasiķu mantojums un mūsdienas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/868488

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties