Polihlorētie bifenili un to toksiskums / ID: 442506

Autors: Ieva Sīle (3)

Vērtējums:

Publicēts: 06.07.2011.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 9 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	Polihlorēto bifenilu iegūšana	4
2.	PHB ražošana	4
3.	PHB īpašības	4
4.	PHB izmantošana	5
5.	PHB avoti	5
6.	PHB nokļūšana vidē	5
7.	PHB analīze	6
8.	PHB ietekme uz vidi	6
9.	PHB ietekme uz cilvēkiem	7
9.1.	Yusho slimība	7
10.	PHB piesārņojuma līmenis Latvijā	8
11.	PHB iespējamās utilizācijas metodes	8
11.1.	Sadedzināšana	8
11.2.	Dehlorēšana	8
11.3.	Plazmas loka sistēmas	9
11.4.	Atkritumu poligoni	9
11.5.	Ķīmiskā reducēšana gāzveida fāzē	9
12.	Esošās un plānotās aktivitātes PHB samazināšanai	10
	Secinājumi	11
	Izmantotā literatūra	12

Darba fragmentsAizvērt

1. Polihlorēto bifenilu iegūšana
Polihlorētie bifenili (PHB) ir bifenila hloratvasinājumi ar mainīgu hlora saturu. Tos iegūst, hlorējot bifenilu katalizatoru (Fe, FeCl2) klātienē kā dažādas aizvietotības pakāpes produktu maisījumu. PHB īpašības nosaka hlora saturs to molekulā - jo vairāk PHB satur hloru, jo tā pretestība transformēšanas vai biodegradācijas procesiem lielāka.
Atkarībā no hlora satura, tā atomu izvietojumam ap aromātisko gredzenu iespējami 209 izomēri. Polihlorēto bifenilu molekulās (īpaši, ja ūdeņraža atomi ir augsti aizvietoti ar hlora atomiem) abi benzola gredzeni neatrodas vienā plaknē un līdz ar to var pastāvēt arī PHB stereoizomēri.
2. PHB ražošana
PHB tika pirmo reizi iegūti 1881. gadā, bet to rūpnieciska ražošana tika uzsākta 1929. gadā (Monsanto, ASV). PSRS PHB ražošana tika uzsākta 1939. gadā (rūpnīcā Orgsteklo pie Dzeržinskas). Maksimālais PHB ražošanas apjoms 1970. gadā sasniedza 100 000 tonnu gadā.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −6,98 €