No PSRS bruņoto spēku 61 tanku divīzijām (to skaits nemitīgi mainījās karadarbības gaitā), 42 divīzijas zaudējumu dēļ tika pārformētas par motostrēlnieku divīzijām, tanku brigādēm vai atsevišķajiem tanku bataljoniem. No 10 prettanku artilērijas brigādēm kaujasspējas bija saglabājušas 5.
Sākoties operācijai "Barbarosa", tieši Vācijas gaisa spēki bija tie, kas deva pirmo postošo triecienu padomju militārajiem objektiem visā Austrumu frontes garumā, kur jau pulksten 3.15 uzreiz pēc vācu iebrukuma Padomju Savienībā Melnās jūras flotes virspavēlniecība ziņoja Kremlim par vācu uzlidojumiem Sevastopoles jūras karabāzei. Tāpat 4.00 no rīta vācu kara aviācija sāka uzlidojumus Ventspilij un Liepājai, kur paralēli uzbrukumiem ostu karabāzēm tika bombardēti arī padomju gaisa spēku aerodromi, štābi, karaspēka koncentrācijas vietas un dzelzceļa mezgli.
Operācijas rezultāts
Operācija rezultējās ar vācu karaspēka iebrukumu līdz pat Maskavai, Ļeņingradai un citām lielajām pilsētām, taču Vācijas karaspēks “iestiga” nespējot īstenot plānoto straujās iznīcināšanas taktiku. Neveiksmīgais "Barbarosas" noslēgums noveda pie tā, ka Vācija tika ierauta ilgstošā un nogurdinošā karadarbībā pret resursiem bagātāko Padomju Savienību, kurai viennozīmīgi šāds kara scenārijs bija daudz izdevīgāks nekā ar resursiem ierobežotajai Vācijai. Līdz ar to karadarbība starp abām totalitārajām lielvalstīm turpinājās līdz pat 1945. gada maijam, kuras laikā tika piedzīvotas vienas no lielākajām un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē. Bez tam pieaugošās brutalitātes dēļ konflikts ieguva arī iznīcības kara raksturu.
…
