Patrika Zīskinda darbs "Parfīms: Stāsts par kādu slepkavu"

Mēs esam sabiedrība-tie, kas veido kopējo masu-tā saukto “pelēko masu” , taču katrs esam individuāli, ne tikai izskata ziņjā, bet arī atšķiramies pēc principiem un pasaules uztveres.Kas ir tas, kas liek mums izjust diskonfortu?Vai tas , ka mēs esam tik ikdienišķi, vai tieši otrādi, tas, ka mēs esam pārāk individuāli?Vairāk vai mazāk mēs cenšamies šīs problēmas novērst, bet kas būtu tad, jamēs dzīvotu nevis 21. gadsimtā, bet gan viduslaikos, kad plastiskās operācijas un tehnoloģija bija vēltālu no mūsdienu apvērsuma- atgriezīsimies 18.gadsimta Parīzē, kur sākas mūsu stāsts. Tālaika Parīze bija pilna aizspriedumu un konfliktu, jo lielo atklājumu laiks iedvesa cilvēkos neticību visā- dieva pasaules radīšana tika apšaubīta, elektrības rašanās sekmēja dažādas nelaimes, atklājumi medicīnā vecticīgos mudināja nesaprašanu un Eiropas mode grāva pastāvošo parfimēru biznesu...Šeit sastopamis ar otru problēmu-ka lai dzīvo tālāk, ja pēkšņi zūd stabilitāte un tas pie kā cilvēks ir pieradis vairs nešķiet esam,kā dzīvot tālāk?
Kāda ir cena laimei, ko mēs esam gatavi maksāt? Jo tas ir tikai loģiski, ja mēs gribam būt laimīgi, pat neapzinādamies mēs daram visu, lai sajustu konfortu, mīlestību vai to ,kas sniedz mums estētisko un ētisko baudījumu.
Kāda ir saiedrības loma mūsu izauksmē psihologiskajā un fiziskā stāvikļa ietekmē?Mēs visi esam iedalāmi trīs grupās-tie, kas pretojas sabiedrībai, tie kas cenšas zem tās masas paslēpties un trešie, kas ieņem neitrālu pozīciju-eksistē kaut kur savā pasaulē.Mūsu uzdevums ir noskaidrot, pie kuras grupas pieder mūsu analizējamais varonis, un uzzināt to, kas ietekmēja viņa rīcību.…