EHINOKOS
Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi ehinokoks (Echinococcus granulosus) un alveokoks (Alveococcus multilocularis); viena no helmintozēm. Ehinokokoze konstatēta visur, tomēr biežāk mēdz būt Austrālijā, Argentīnā.
Ehinokoka kāpuri parazitē gandrīz visu lauksaimniecības dzīvnieku (aitu, kazu, govju, cūku, kamieļu, ziemeļbriežu, retāk zirgu un ēzeļu) aknās, plaušās, smadzenēs u.c. orgānos, alveokoka kāpuri biežāk ir grauzēju parazīti. Atsevišķos gadījumos ehinokoka un alveokoka kāpuri parazitē arī cilvēkā. Dzimumgatavību sasniegušie ehinokoki un alveokoki parazitē kaķu un savvaļas plēsēju zarnās.
Plaušu ehinokokozei raksturīgs sauss un ilgstošs klepus, asiņainas krēpas, smaguma sajūta krūtīs un elpas trūkums. Visbiežāk ehinokokozi cilvēkam diagnosticē rentgenoloģiski vai seroloģiski. Ārstē ķirurģiski.
Profilakse. Jāiekārto sanitāriem noteikumiem atbilstoši kaujamie laukumi vai kautuves. Kauto dzīvnieku invadētie iekšējie orgāni (aknas, plaušas) jāiznīcina, lai tie nenonāktu suņu, kaķu vai savvaļas plēsēju barībā. Suņi jāizmeklē veterinārajā laboratorijā un ehinokokozes gadījumā jāārstē. Nedrīkst ļaut tiem laizīt rokas vai seju. Ēst jādod no atsevišķiem šim nolūkam paredzētiem traukiem. Pēc saskares ar suni rūpīgi jāmazgā rokas.
…
