Parastā komercpilnvara

Secinājumi
1. Latvijas Republikas Komerclikums paredz, ka komersants var pilnvarot kādu citu personu slēgt darījumus vai veikt komercdarbību komersanta vārdā. Komerclikums nosaka divus komercpilnvaru veidus, prokūra un parastā komercpilnvara. Prokūras un komercpilnvaras galvenā atšķirība ir tā, ka prokūra tiek reģistrēta Komercreģistrā.
2. Lai komersants varētu izdotu pilnvarotai personai prokūru, tam ir jāvēršas Uzņēmumu reģistrā un jāaizpilda īpašas formas veidlapa. Par prokūras izdošanu ir jāsamaksā valsts nodeva, kas ir astoņpadsmit euro apmērā un maksa par publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kas sastāda 9,25 euro. Izdodot pilnvarotai personai parasto komercpilvaru, šādas formalitātes nav nepieciešamas, un parastā komercpilnvara nekur nav jāreģistrē, tāpēc to izdot ir daudz vieglāk.
3. Prokūras vai parastās komercpilnvaras izdošana pēc būtības ir subjektīvi atkarīga no komersanta ieskatiem, tāpēc ja komersants grib pilnvarot personu veikt tikai kādu atsevišķu tiesisku darbību vai uz neilgu laika posmu, lietderīgāk ir izdot parasto komercpilnvaru.
4. Pamatojoties uz pilnvarotās personas veiktajiem pārkāpumiem, komersants jebkurā brīdī var atsaukt prokūru vai komercpilnvaru. Noteiktos apstākļos par pilnvarotās personas veiktajiem pārkāpumiem var iestāties arī kriminālatbildība. Pie tādiem gadījumiem pieskaitāmi, piemēram, krāpšana, piesavināšanās, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana, nolaidība, neatļauta labumu pieņemšana u.tml.

…