Par Osvalda Zvejsalnieka mīlestību vēsta arī tas, ka rakstnieks Pēteris Zeile 2004. gadā veltīja Zvejsalniekam grāmatu „Vertikāles. Osvalds Zvejsalnieks no Zvejsalām”. ‘’2003. gada janvārī Pēteris Zeile rakstīja zīmīgas rindas: „Par latgalieti var uzskatīt cilvēku, kas izjūt nesaraujamu saikni ar nozīmīgām vērtībām Latgales kultūrā, nenorobežo sevi un nenostāda pretī latviešu tautas kopumam, bet, cik spēdams, pieliek roku, lai vairotu tās stiprumu, vienotību, bagātību. Tātad – latgalietis ir nevis tautība, bet savdabīgas kultūras un mentalitātes mantinieks un uzturētājs”.’’ [http://www.preili.lv/page/758]
Latvijas televīzija dēvē mākslinieku par ‘’Mūžam jauno Latgales iemūžinātāju un glezniecības etalonu’’, īsi un lakoniski, tomēr ar neslēptu cieņu un apbrīnu.
Kristaps Zariņš, LMA prorektors, profesors, vēsta, ka ‘’Osvalds ir, manuprāt, pirmkārt, darbīgs. Otrkārt, protams, noteikts. Tas, kas viņu glābj no tik nopietnas dzīves, ir glezniecība, jo glezniecībā iezogās gan romantika, gan ekspresionisms, gan arī dullība, zināmā mērā.’’
Ilze Griezāne, Zvejsalnieka audzēkne un gleznotāja par mākslinieku saka:
‘’Man liekas, ka Osvalds ir vislatgaliskākais gleznotājs, tāpēc ka tieši viņa krāsas man asociējas ar Latgali. Šis zili zaļais Zvejsalnieka gleznās un visi šie sižeti, kas ietverti darbos- gan vienkāršās ielas un ēkas, gan arī tās baltās baznīcas- bez šaubām apbur. Šobrīd tās krāsas palikušas vēl košākas, krāsainākas.’’ [No https://www.youtube.com/watch?v=83II1_Gkdj0]
Romāns Vasiļjevs, Zvejsalnieka Spānijas ceļojuma pavadonis, par Zvejsalnieka izstādi ‘’Spānijas krāsas’’:
‘’Ar Zvejsalnieka daiļradi esmu pazīstams labu laiku, vēl būdams Latvijas Mākslas fonda direktors. …
