Ojāra Vācieša dzejas pasaulē

Ojāra Vācieša dzejnieka biogrāfija sakņojas kara laikā un galvenokārt pēckara apstākļu radītajos pārdzīvojumos. Bet viņa dzīves ceļš aizsākas kā veselai rindai pirmspadomju laikā laukos dzimušo rakstnieku - kalpu galā. Viņa šūpulis kārts Bertas un Oto Vāciešu kalpu istabā 1933. gada 13. novembrī Ziemeļvidzemē, Valkas apriņķī, Trapenes pagasta „Dumpju” mājās.
Skolas gaitas rakstnieks sāk Trapenes pamatskolā 1942.gadā, kuras viņam izdodas veiksmīgi pabeigt. Pēc tam viņš iestājas Gaujienas vidusskolā 1948. gadā, kur viņš cenšas piedalīties visos notikumos, kas saistīti ar literatūru. O. Vācieti lielā mērā iespaido kara sākums, kā arī notikumi, kas risinājās pēc šiem traģiskajiem notikumiem. Tas ļauj viņam agri sākt veidot savu jaunradi. Pirmās publikācijas tiek iespiestas vietējos un Rīgas izdevumos, kas jau ir sarakstītas skolas gados. Tā pat kā citiem māksliniekiem viņš ir spiests mācīties desmit intensīvus mācību gadus. Šādā laikā rakstniekam pie straujiem panākumiem sāk veidoties dažādi vienkārši skricelējumi.1952. gadā rakstnieks iestājas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, to nepabeidzis viņš aiziet no piektā kursa, jo O. Vācietis vēls pilnībā nodoties literatūrai un žurnālistikai. Jau studiju gados dzejniekam tiek piedāvāta iespēja strādāt laikrakstā „Literatūra un Māksla”, no kā viņš neatsakās. Paralēli viņš strādā Latvijas valsts izdevniecībā. Pēc tam autors sāk strādā žurnālos „Liesmā”, „Bērnība” un Rīgas kinostudijā. Bet visilgāko laiku rakstnieks strādā žurnālos „Draugs” un „Zīlīte”.…