Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,33 (11%)
Cena ar atlaidi*:
2,66
Pirkt
Identifikators:489009
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu literārajai valodai arvien vairāk attīstoties, bija jūtama vajadzība pēc jauniem vārdiem, jauniem terminiem, lai cilvēki spētu sazināties kā sarunvalodas tā arī literārās valodas saprašanās līmenī ar atbilstošiem terminiem.
Literārā valoda patstāvīgi attīstās, un, valodai attīstoties, blakus vecākām parādībām fonētikā, morfoloģijā, vārdu darināšanā un sintaksē radās jauni vārdu varianti.
Šajā referātā gribētu pavisam nedaudz ielūkoties, kā radās ogu nosaukumi. Kāpēc zemeni sauc par zemeni? Kāpēc upene ir upene? Savā referātā pētīju vienpadsmit
ogu nosaukumus: Zemenes, vīnogas, upenes, avenes, brūklenes, dzērvenes, zilenes, mellenes, kaulenes, jāņogas, ērkšķogas. Galvenokārt mans pētījums balstās uz “Latviešu etimoloģijas vārdnīcas” dotajiem paskaidrojumiem.
Vīnogu saknes ir no 3-18m dziļas[3;15]. Horizontāli tās izstiepjas 2-5m tālu[3;16]. Stumbrs sākas no sakņu kakla un beidzas ar galotni. Tam piestiprinās lapas, ziedi un augļi. Vīnkoka stumbri ir tievi, plastiski un ātri aug. No saknēm pa stumbru lapas saņem ūdeni. Stumbram ir tieksme stiepties. Katra nākošā lapa atrodas pretēji iepriekšējai[3;16]. Pie lapas mezgla var attīstīties vai nu ziedkopa, vai vītne[3;18]. Lapas ir zaļas, ziedi ir sīki, zaļi- ziedkopā. Vainags sastāv no piecām uz augšu saaugušām vainaglapām. Sākoties ziedēšanai vainags nokrīt[3;20]. Vītnes sāk veidoties ar otro vai trešo posmu[3;21]. Vīnogu ķekari pēc formas var būt ļoti dažādi- cilindriski, spārnveidīgi, koniski, cilindriski koniski un vēdekļveidīgi. Ķekara vidējais garums ir 13-18cm. Ogas pēc formas var būt apaļas, ovālas, izstieptas. Ogu mīkstums var būt sulīgs, kraukšķīgs, rupjgraudains vai arī recekļains ar lielu sēklu kamolu[3;22].…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ogu nosaukumu rašanās”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/489009

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties