Nepietiekamu mācību rezultātu cēloņi un to novēršanas iespējas sākumskolā

Skolas realitātē ir ienākušas mūsdienīgas kategorijas – informācijas procesēšana, informācijas sabiedrība, racionālas zināšanu un prasmju pārbaudes sistēmas un formas, bet skolēna prasmi mācīties un pamata mācīšanās formas šīs parādības nav aizstājušas. Mainās mācību saturs, metodes, organizācijas formas, bet mācīšanās prasme izmainītajā situācijā ir un paliek mācību procesa uzdevums – jo sarežģītāka ir informācija, jo nozīmīgāka kļūst skolēna mācīšanās prasmes atbilstība apgūstamajam saturam, lai nodrošinātu viņa patstāvību un veiksmi turpmākajā izglītībā. (30; 214)
Vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem tika publicēti psiholoģiski pamatoti nepietiekamu mācību rezultātu cēloņi, kuri ir tieši saistīti ar mācīšanās prasmes attīstību un skolēna attieksmi pret mācīšanos. Ir pagājis laiks, un šai problēmai ir veltīti jauni pētījumi, taču tā joprpjām nav atrisināta. (30; 212) Speciālisti uzskata, ka 70 % bērnu, kuriem ir nepietiekami mācību rezultāti, ir nepieciešama neatliekama pedagoģiski psiholoģiska palīdzība, taču lielākoties vecākiem, kā arī daļai skolotāju nav īstas skaidrības, kā to sniegt.
Tā rezultātā tika izvēlēta šāda kursa darba tēma – Nepietiekamu mācību rezultātu cēloņi un to novēršanas iespējas sākumskolā.
Pētījuma objekts – mācību procesa rezultāti sākumskolā.
Pētījuma priekšmets – nepietiekamu mācību rezultātu novēršana.
Kursa darbam izvirzītais mērķis – izpētīt nepietiekamu mācību rezultātu cēloņus un izstrādāt to novēršanas iespējas sākumskolā.
Hipotēze: Ja laikus atklāj nepietiekamu mācību rezultātu cēloņus, tad, pedagoģiski meistarīgi strādājot ar šiem bērniem, ir iespējams novērst to radītās sekas.
Lai sasniegtu kursa darbam izvirzīto mērķi., ir noteikti šādi uzdevumi:
1)Izpētīt pedagoģiska un psiholoģiska rakstura literatūru par izvēlēto tēmu.
2)Raksturot nepietiekamu mācību rezultātu un to iespējamās sekas.
3)Izstrādāt nepietiekamu mācību rezultātu novēršanas iespējas.
4)Veikt anketēšanu sākumskolas skolotāju vidū.
Pētījumam ir izvēlētas gan teorētiskās ( pedagoģiska un psiholoģiska rakstura literatūras izpēte, analīze un atziņu apkopojums), gan empīriskās (pārrunas, anketēšana, rezultātu apkopošana un analīze) pētnieciskās metodes.
Kursa darbs balstās uz Dz. Albrehtas, N.L. Geidža., S. Rimmas, K.Smitas L. Strikas, Ē. Ēriksona un citu zinātnieku atziņām. …