Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:961362
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 74 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Teorētiskā daļa    4
  Nepatiesa atzīšanās – vēsturisks pārskats    4
  Mūsdienas. Kad atzīšanās var tikt uzskatīta par nepatiesu?    5
  Nepatiesas atzīšanās problēma nopratināšanas laikā    6
  Pratināšana kā vainu rosinošs process    7
  Vai nopratinātājs vienmēr ir adekvāts savos spriedumos?    10
  Nepatiesas atzīšanās veidi    11
  Leo un Ofšes nepatiesās atzīšanās teorija    15
  Personiskie riska faktori    17
  Kā novērst nepatiesu atzīšanos?    20
  Nobeigums    21
  Izmantotā literatūra    23
  Bibliogrāfija    24
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienās cilvēka dzīvībai un labklājībai ir neizsakāma vērtība, tādēļ tiek veidoti un apstiprināti likumi, lai šīs vērtības pēc iespējas efektīvāk pasargātu. Izvērtējot noziegumus, kas apdraud cilvēku labklājību un bieži vien arī dzīvību, svarīgi ievērot taisnīguma principu. Diemžēl šis fakts bieži vien tiek apiets vai neapzināti ignorēts, ja runa ir par apsūdzētā atzīšanos izdarītajā noziegumā. Kaut arī cilvēki, balstoties uz stereotipiem, uzskata, ka nepatiesa atzīšanās ir ļoti liels retums, realitāte ir pavisam citādāka, tas ir, 20 – 25% apsūdzēto atzinuši savu vainu noziegumā, ko nav pastrādājuši.
Kaut arī nepatiesas atzīšanās problēma kļuvusi aktuāla tikai pagājušā gadsimta sākumā, tās izpētei un ietekmējošiem faktoriem tiek veltīti arvien vairāk pētījumi. Ir svarīgi apzināt un pētīt iemeslus un procesu norisi, kādēļ tik bieži tiek sodīti nevainīgi cilvēki. Tikai izprotot cēloņus, var atrast visdažādākos risinājumu veidus, lai novērstu nepatiesas atzīšanās.
Darbs aptver dažādus nepatiesas atzīšanās veidus, aspektus un ietekmējošos faktorus, kā piemēram, nopratināšanas procesu un noziegumā apsūdzētā personības iezīmes, pamatā balstoties uz S. M. Kassina, kā arī R. A. Leo un R. J. Ofšes teorijām un pētījumiem.
Četrus gadsimtus atpakaļ, atzīšanās bija teju vai ekvivalenta ar kriminālsodu. Fiziska spīdzināšana, lai iegūtu atzīšanos, bija publiska, un visas atzīšanās tika uzskatītas par neapgāžamiem pierādījumiem. Bet lēnām, gadsimtiem ejot, atzīšanās statuss tiesiskajā sistēmā mainījās – no stāvokļa 18. gs. vidū, kad tiesā tika ņemts vērā pilnīgi viss sacītais, uz stāvokli, kas parādījās apmēram 19. gs. beigās, kad tiesā tika pilnībā izslēgta piespiedu atzīšanās. Līdz 19. gs. tiesa ciniski raudzījās uz visām atzīšanām, un tai bija tendence tās visas apšaubīt un noraidīt ar jautājumu palīdzību.
20. gs. sākumā ASV parādījās liels skaits melnādaino, kas apgalvoja, ka „atzinās” noziegumos pēc policistu fiziskas izrēķināšanās (Kassin, 1997; Kassin & Wrightsman, 1985; Wrightsman & Kassin, 1993; Wrightsman et al., 1994, kā minēts Conti, 1999). Brauns Misisipi 1936. gadā pieņēma pagrieziena lēmumu šajā jautājumā…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties