Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:731319
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 25 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Zemesgrāmatu principi    5
  Publiskās ticamības princips    5
  Publicitātes princips    7
  Obligātā ieraksta princips    10
  Rakstiskuma princips    11
  Noteiktības princips    12
  Prioritātes princips    14
  Pieteikuma princips    16
  Piekrišanas princips    18
  Legalitātes princips    20
2.  Zemesgrāmatu uzbūve    22
2.1.  Zemesgrāmatas    23
2.2.  Nostiprinājumu žurnāls    28
2.3.  Nekustamu īpašumu lietas    28
2.4.  Datorizētā zemesgrāmata    29
3.  Nostiprinājuma lūgums    31
4.  Nekustama īpašuma pirmreizējās reģistrācijas kārtība    35
4.1.  Zemes ierakstīšana zemesgrāmatā    35
4.2.  Ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatā    36
4.3.  Dzīvokļa īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā    40
5.  Nodevas par nekustama īpašuma reģistrāciju    42
6.  Tiesneša lēmuma pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtība    48
  Secinājumi    50
  Summary    52
  Аннотация    53
  Izmantotās literatūras saraksts    54
Darba fragmentsAizvērt

Tiesības uz īpašumu ir vienas no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kuras atzīst un aizsargā valsts. Īpašuma garantija ir nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā, nodrošinot ikvienas personas brīvību mantiski tiesiskajā jomā un iespēju patstāvīgi iegūt un lietot mantiskos labumus, kā arī rīkoties ar tiem. Tāpat Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.Protokola 1.pants nosaka, ka jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir īpašuma tiesības. Analizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, jāsecina, ka tās ir tiesības brīvi un netraucēti izmantot savu īpašumu, taču valstij ir tiesības regulēt īpašuma izmantošanu atbilstoši sabiedrības interesēm un šim mērķim pieņemt likumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Domājot par īpašuma tiesību turpmāko attīstību Latvijā, svarīgi zināt un pareizi piemērot ne tikai Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.Protokola 1.pantu, bet arī citus Eiropas Savienības cilvēktiesību avotus, kuri var ietekmēt aizsargājamo īpašuma tiesību lietu kategoriju virzību uz Strasbūru. Piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.panta „Tiesības uz īpašumu” tulkojums skan šādi: „Ikvienam ir tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu, kā arī tiesības to izmantot, ar to rīkoties un atstāt matojumā. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un tādos apstākļos, un ar tādiem nosacījumiem, kas noteikti ar likumu, un saņemot savlaicīgu atbilstošu atlīdzību par šo zaudējumu. Īpašuma izmantošana var tikt reglamentēta ar likumu, ciktāl tas ir nepieciešams vispārējās interesēs.” Būtiski, ka Pamattiesību hartā noteikts, ka ikvienam ir tiesības nevis uz jebkādu, bet gan tikai uz likumīgi iegūtu īpašumu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties