Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:526405
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Nekustamā īpašuma jēdziens un veidi    6
1.1.  Nekustamā īpašuma jēdziens    6
1.2.  Nekustamā īpašuma veidi    8
2.  Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tiesiskā reglamentācija    10
2.1.  Īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tiesiskās reglamentācijas attīstības vēsture    10
2.2.  Īpašuma tiesību nostiprināšanu reglamentējošie normatīvie akti Latvijas Republikā    15
3.  Nekustamā īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā    19
3.1.  Zemes ierakstīšana zemesgrāmata    23
3.2.  Ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmata    24
3.3.  Dzīvokļa īpašuma ierakstīšana zemesgrāmata    27
4.  Nekustamā īpašuma nostiprināšanas procesuālā kārtība    30
4.1.  Nostiprinājuma lūgums    30
4.2.  Tiesību nostiprināšanas kārtība zemesgrāmatu nodaļā    34
  Secinājumi un priekšlikumi    40
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    42
  Pielikumi    43
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Nekustamā īpašuma jēdziens

Īpašuma jēdziens skaidrots LR Civillikumā 927. pantā: “Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtībā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.” Līdz ar to, īpašums ir:
1) subjektīva lietu tiesība jeb konkrētai personai piederoša tieša un ekskluzīva tiesiska vara pār lietu;
2) salīdzinājumā ar citām lietu tiesībām īpašums ir vispilnīgākā vispatverošākā tiesība uz ķermenisku lietu.
Savukārt ķermeniska lieta ir tāds bezpersonisks, pats par sevi pastāvošs un telpiski norobežots trīsdimensionāls objekts, kas var tikt pakļauts cilvēka varai. No telpiskās norobežotības viedokļa svarīga ir ne tikai attiecīgā objekta dabiskā, bet arī uz saimnieciskiem apsvērumiem pamatotā tiesiskā norobežotība.
Saskaņā ar CL 842.pantu, nekustamas lietas ir ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji nebojājot. Pēc savas dabas tādas ir zeme un ēkas (būves), kā arī saskaņā ar CL – dzelzceļš ar visiem saviem piederumiem. Kaut gan fiziski zemes slāņus iespējams pārvietot, likumdevējs likuma izpratnē domājis nevis zemes gabala burtisko un fizisko zemi, bet gan drīzāk šai zemei pieguļošo telpas daļu. To pierāda tāda nekustamām lietām raksturīga pazīme kā reģistrācija zemesgrāmatā , kas atrunāta CL 993.pantā un 1477.pantā. Likumdošanā gan tas nav pietiekoši konsekventi pateikts, taču tas uzskatāms pie dzīvokļa īpašuma – “nekustamas lietas” substrātu veido tieši abstrakta telpas daļa, kas saglabājas kā tiesību objekts pat, tad, ja ēka, kuras daļu šis dzīvoklis veido, zūd .

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties