Ko tad mēs īsti saprotam ar vārdu nauda? Gandrīz ikkatrs varētu pateikt, ka tā ir visu vajadzību piepildījums, bet kad tās nav, ir tukšs vēders. Un, “ja vēders tukšs – mīlestība pa logu laukā”. Daži saka, ka tas ir maiņas līdzeklis, vispārējais ekvivalents, jeb kā tagad saka: nauda ir viss tas, kas pilda tās funkcijas. Kas tad īsti ir nauda, es arī centīšos noskaidrot šajā darbā.
1. Naudas funkcijas.
Nauda ir viens no būtiskākajiem tirgus ekonomikas funkcionēšanas elementiem. Nauda skar visas sabiedrības dzīves sfēras. No tās daudzuma apgrozībā ir atkarīgas preču cenas, ražošanas attīstība un iedzīvotāju labklājība. Ne velti ekonomisti naudu dēvē par “ tirgus valodu jeb tirgus atsperi “.
Nauda pilda šādas funkcijas: nauda ir apgrozības līdzeklis, vērtības mērs un uzkrāšanas līdzeklis.
1.1. Nauda kā apgrozības līdzeklis.
Mūsu senči rīkojās racionāli. Tie centās iemainīt to, kas tiem bija nepieciešams, pret to, kas tiem bija pietiekoši un pat par daudz. Tas ir tā saucamais barters jeb maiņa bez naudas starpniecības. Bet, ja labi padomā, barters ir normālas attīstības bremze. Lai pastāvētu barters, ir nepieciešama partneru vajadzību precīza sakrišana. Piemēram, jums jaatrod tāds cilvēks, kurš gribēs mainīt kapli pret jūsu labību. Vēlāk, attīstoties sabiedriskajai darba dalīšanai, radās iespēja ražot vairāk preču, nekā to ir nepieciešams pašu patēriņam. Līdz ar to palielinājās apmaiņā nonākošo produktu daudzums. Maiņa kļuva regulāra. Tādējādi, noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē maiņa var notikt tikai tajā gadījumā, kad no visa preču klāsta tirgū izdalās kāda konkrēta prece, kurai pašai ir vērtība, un, kuru var apmainīt pret jebkuru citu preci.…
