Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,38 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,11
Pirkt
Identifikators:848774
Vērtējums:
Publicēts: 24.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Sudraba stienīši    4
  Bizantijas monētas; nauda Livonijas konfederācijas laikā    5
  Nauda un tās loma ekonomikā    6
  Naudas veidi    7
  Naudas funkcijas    8
  Inflācija    9
  Pieprasījuma inflācija    10
  Izmaksu inflācija    11
  Inflācijas sekas; veidi pēc tās tempiem; deflācija    12
  Nobeigums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Rietumeiropas denārus Latvijā visvairāk ieveda 11. gs. 20.-50. gados, bet ap 11.-12. gs. miju to ieplūdums apsīka . Pēc tam atkal sekoja gadsimtu ilgs bezmonētu periods, kad par gluži vai vienīgo maksāšanas līdzekli izmantoja sudraba stienīšus. Tie bija divējādi – kaltie un lietie.
Kaltajiem stienīšiem parasti bija lentveida spirāles forma, un tos varēja ērti uzmaukt uz rokas kā aproci, atvieglojot arī pārvadāšanu. Latvijas teritorijā tie parādījās 11. gs. vidū. Denāru plūsmai uz Latviju 12. gs. apsīkstot, izzuda arī kaltie stienīši. Tas netieši apliecina pieņēmumu par šāda veida sudraba stienīšu rietumniecisko izcelsmi. Baltijai sevišķi nozīmīgas ir bijušas Rammelsbergas sudraba raktuves pie Goslaras.
Vecākie lietie sudraba stienīši datējami ar 10. gs. otro pusi. Tie ir gareni , šķērsgriezumā segmentveidīgi, bet 13.-14. gs. darinātajiem virspusē iespiesti rozetveida apzīmējumi vai šķērsvirziena iecirtumi. Ļoti daudz šādu stienīšu atrasts tagadējā Lietuvas teritorijā, tādēļ zinātniskajā literatūrā pat kā termins tiek lietots apzīmējums „Lietuvas stienīši.” Latvijā tie varēja nokļūt maiņas ceļā, bet pilskalnos atrastās stienīšu lejamās formas liecina, ka tos no ievestā sudraba izgatavoja arī šeit.
Senkrievu rakstītajos avotos sudraba stienīšus sauca par grivnām. Tie bija dažādas formas un svēra 40-100 g. Bieži vien tirdzniecības norēķiniem bija nepieciešams mazāks sudraba daudzums nekā veselā stienītī jeb grivnā, tādēļ to sacirta sīkākos gabalos.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Nauda”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/848774

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties