NATO

NATO vada Ziemeļatlantijas Padome (sanāk 2 reizes gadā ārlietu ministru līmenī) un Militārās plānošanas komiteja. Laikā starp Ziemeļatlantijas Padomes sēdēm darbojas dalībvalstu Pastāvīgā padome. Ikdienas darbu (izņemot militāros jautājumus) veic Sekretariāts ar ģenerālsekretāru priekšgalā. NATO militāro organizāciju kopš 1966. gada vada Militārās plānošanas komiteja, kas sanāk 2 reizes gadā aizsardzības ministru līmenī. Šī komiteja veic arī NATO stratēģisko plānošanu. NATO militāro organizāciju vada Militārā komiteja, kas sastāv no dalībvalstu armiju štāba priekšniekiem un sanāk ne retāk kā 2 reizes gadā. Ikdienas darbu veic Pastāvīgā militārā komiteja, kas sastāv no dalībvalstu militārajiem pārstāvjiem. 1967. gadā NATO vadības struktūrā tika nodibināta Kodolplānošanas grupa, kas kārto ar atomieročiem saistītus jautājumus. Divas reizes gadā tā sanāk aizsardzības ministru līmenī. Ar Eiropas NATO dalībvalstu militāro sadarbību nodarbojas 1968. gadā dibinātā NATO Eirogrupa. Līdz 1967. gadam NATO štāba mītne atradās Parīzē, bet pēc Francijas izstāšanās no NATO militārās organizācijas, kas notika 1966. gadā, NATO štāba mītne tika pārcelta uz Briseli.
Ziemeļatlantijas līgums, kas būtībā ir vienkāršs dokuments, atbilst Apvienoto Nāciju hartas garam, un tā likumīgo spēku nosaka harta. Saskaņā ar līgumu dalībvalstis apņemas saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu.

…