Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,85 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,64
Pirkt
Identifikators:335501
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Tautas kustības Latvijā    6
  Tautas kustība Lietuvā    16
  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

Janvāra barikāžu dienas liecināja par centrālās valdības nespēju tikt galā ar krīzi Padomju Savienībā. Gorbačova pretinieki Komunistiskajā partijā un Padomju Savienības valsts iestādēs gatavoja valsts apvērsumu pret Gorbačovu, cerot atjaunot stingru totalitāro sistēmu un atgriezties pie stāvokļa, kāds bija pirms Gorbačova uzsāktajām reformām.
Gorbačova pretinieki sarīkoja apvērsumu 1991. gada 19. augustā. Atkal sākās omoniešu uzbrukumi Latvijas Republikas iestādēm. Vēlreiz uz Rīgu atbrauca tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, lai atkal aizstāvētu Latvijas neatkarību. Tautas apsardzībā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti 1991. gada 21. augustā pieņēma Konstitucionālo likumu, kas noteica, ka pāreja uz pilnīgu neatkarību ir pabeigta, 1922. gada Satversme atjaunota pilnībā un visas saistības ar Padomju Savienību ir pārtrauktas.
1991. gada 23. augustā Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas atjaunoto neatkarību un nodibināja oficiālas starpvalstu attiecības. Nākamajās dienās Latvijas neatkarību atzina arī citas valstis, to starpā arī Amerikas Savienotās Valstis un Borisa Jeļcina valdītā Krievijas Federatīvā Padomju Sociālistiska Republika. 6. septembrī Latvijas neatkarību atzina Gorbačovs un Padomju Savienības centrālā valdība, tā beidzot Latvijas 51 gadu ilgo okupācijas vēsturi. 1991. gada 18. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācija uzņēma Latviju kā pilntiesīgu brīvo valstu saimes locekli.
Lai gan Latvijas okupācija bija beigusies, ilgās okupācijas ekonomiskās, ekoloģiskās, politiskās, sabiedriskās un garīgās sekas saglabājās. Krievijas Federācijas bruņotie spēki -okupācijas karaspēka pēcteči - atstāja Latviju tikai 1994. gadā. Jauno, pēc skaita piekto, Saeimu ievēlēja 1993. gadā. Gadiem ilgi palika spēkā okupācijas laika demokrātijas apstākļiem nepiemērotā likumdošana. Latvijas sabiedrības daļas atšķirīgi vērtēja pagātnes mantojumu un mācības. 20. gadsimta totalitāro okupāciju seku pārvarēšana ir Latvijas tautas svarīgākais uzdevums 21. gadsimtā.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Nacionālās kustības Latvijā un Lietuvā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/335501

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties