Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,12 (12%)
Cena ar atlaidi*:
0,87
Pirkt
Identifikators:532633
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.11.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā saimnieciskais stāvoklis Latvijā salīdzinājumā, piemēram, ar vairumu no Krievijas impērijas apgabaliem bija daudz labāks. Vidzemes un Kurzemes guberņas, bet īpaši Rīga, ieņēma vadošo vietu gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Baltijas guberņu straujākai attīstībai bija vairāki cēloņi.
Vispirms – izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis nodrošināja Krievijas tirdzniecību ar Rietumvalstīm caur Baltijas guberņu ostām. 1901. gadā Rīgas osta ieņēma vienu no pirmajām vietām starp visām Krievijas ostām preču apgrozījuma kopapjomā.
Otrs Latvijas saimnieciskās izaugsmes cēlonis bija Rietumvalstu, īpaši Vācijas un Anglijas, uzņēmēju darbība. Rietumu uzņēmējiem bija izdevīgāk dibināt rūpnīcas tieši Krievijas teritorijā nekā eksportēt preces uz Krieviju. Arī šajā ziņā Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis bija par iemeslu tam, ka Rīgā un citās Baltijas guberņu lielākajās pilsētās nozīmīgākie uzņēmumi un rūpnīcas piederēja ārzemniekiem. Tas, savukārt, sekmēja ražošanas modernizāciju un Latvijā izvietoto rūpnīcu ciešu sadarbību ar Rietumvalstu uzņēmējiem.
Trešais cēlonis, kas izvirzīja Latviju pārējo Krievijas apgabalu priekšā, bija latviešu salīdzinoši augstais izglītības līmenis.
Latvija atšķīrās no pārējās Krievijas ne tikai ar modernāku rūpniecību, bet arī ar attīstītāku lauksaimniecību. Atšķirībā no Krievijas sādžu kopienu sistēmas Kurzemē un Vidzemē gadsimtiem ilgi pastāvēja atsevišķu saimniecību – viensētu sistēma, kas deva iespēju daudz labāk izmantot zemi, ieviest jaunus saimniekošanas paņēmienus. Baltijas vācu muižnieki sekoja lauksaimniecības attīstībai Rietumeiropā, pārņēma no turienes visu, kas bija piemērots Latvijas lauksaimniecībai, savukārt, no muižniekiem mācījās latviešu zemnieki.
1

20.gadsimta sākumā Krievijas impērija bija valsts, kurā pastāvēja absolūtisms, t. i. neierobežota valdnieka vara, kura balstījās uz priviliģēto muižniecību un patvaldības ierēdņiem. Vienkāršākajiem Krievijas pilsoņiem nebija nekādu tiesību piedalīties valsts pārvaldes darbā, bet pārējo iedzīvotāju tiesības – vārda brīvība, prese, literatūra tika pakļauta stingrai kontrolei – cenzūrai. Krievijā nedrīkstēja dibināt biedrības un politiskās partijas, pat noturēt vienkāršas sanāksmes vai kādus citus pasākumus. Latviešiem nācās izjust pārkrievošanu – skolās tika aizliegtas mācības latviešu valodā, skolotājus, kas pilnībā nepārvaldīja krievu valodu, atbrīvoja no darba, visus dokumentus jebkurā iestādē bija jāraksta krievu valodā. Liela nozīme bija arī reliģijai – pareizticīgajiem salīdzinājumā ar luterāņiem un katoļiem bija daudz priekšrocību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,23 €
Materiālu komplekts Nr. 1112223
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „1905.-1907.gada revolūcija Latvijā un tās atspoguļojums literatūrā un mākslā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/532633

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties