Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,12 (12%)
Cena ar atlaidi*:
0,87
Pirkt
Identifikators:324190
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Nākamajos-Devītajos vispārējos dziesmu svētkos 1938. Gadā jau piedalījās 400 kori ar 17000 dziedātājiem. Tie bija pēdējie un visgrandiozākie neatkarīgās Latvijas Republikas Dziesmusvētki pirms Otrā pasaules kara. Komponisti aktīvi sacerēja jaunus skaņdarbus: līdzās Jāzepam Vītolam, Jānim Mediņam un Alfrēdam Kalniņam var minēt tādus autorus kā Jāni Kalniņu, Jāni Norvili, Ādolfu Ābeli u.c. Lielu ievērību izpelnījās Dziesmusvētku virsdiriģenta Emiļa Melngaiļa (1874-1954) latviešu tautasdziesmu apdaru atskaņojums. Kopējā dziesmu devumā varēja vērot trīs galvenos virzienus: 1)objektīvi nacionālo, kas meklēja ciešu saistību ar muzikāliski etnogrāfisko pagātni, 2) subjektīvi nacionālo, kas, sašķetinādamies ar tautas izjūtu pasauli, nevairījās individuālas pieskaņas,3) jaunklasisko, kur vēlamā līdzsvarā apvienojās vairāki muzikālā satura un formas elementi. Pirmā virziena ievadītājs bija savā laikā Jurjānu Andrejs, bet neatkarības laikā šī ceļa turpinātājs bija Emilis Melngailis. Otrā virziena spilgts pārstāvis bija Alfrēds Kalniņš , kura spēks bija meklējams viņa īpatā, subjektīvi nacionālā mūzikas uztverē un nemaldīgā intuīcijā. Trešo virzienu suverēni pārstāvēja kompozīcijā Jāzeps Vītols un virkne viņa apdāvinātāko mācekļu. Šīs dziesmas sastādīja lielu repertuāra daļu mūsu ievērojamāko koru koncertdarbībā. Īpašu atzinību starptautiskās koru skatēs arvien ieguva Teodora Reitera vadītais koris, Ā.Ābeles vadītais Universitāte koris „Dziesmuvara” un Teodora Kalniņa Operas koris. „Nacionālās operas kora sasniegumi P.P. Jozuus un T. Kalniņa vadībā un solistu vokāli spēcīgais ansamblis atklājās arī itāļu, franču, vācu un krievu komponistu skatuves darbos. Īpaši 20. Gadu otrajā pusē N.Rimska-Korsakova un M. Musorgska monumentālajos sacerējumos, ko iestudēja E. Kaupers un P. Meļņikovs, radošu atbalsi gūstot L. Liberta skatuviskajā risinājumā. Kā uzsvēra J. Zālītis „trejsavienībā bija meklējams izrāžu stiprums un spožums”.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,00 €
Materiālu komplekts Nr. 1228757
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mūzikas dzīve 20.-40.gados Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/324190

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties