Secinājumi
Lai novērstu, mazinātu un ierobežotu globālos riskus, kas nereti veicina arī lokālo risku rašanos, saasināšanos un izplatību, cilvēkiem ir nepieciešams izprast savas individuālās drošības saistību ar šāda veida riskiem, jo tikai šāda izpratne var likt cilvēkiem akceptēt savu valdību lēmumus piešķirt finansējumu tādu problēmu risināšanai, kas tiešā veidā neskar tās iedzīvotāju drošību. Globālo risku vadības efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no tajā iesaistīto pušu savstarpējās solidaritātes, kam ir jāpāraug nacionālo valstu robežas.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (2004. gadā) Latvijā ir pieaudzis gan emigrantu, gan imigrantu skaits, taču migrācijas saldo joprojām ir negatīvs.
Lai gan samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par darbaspējas vecumu (no 23,1 % 2000. gadā līdz 20,7 % 2007. gadā), Latvijā vērojama iedzīvotāju novecošanās, jo vēl straujāk samazinās bērnu un jauniešu īpatsvars (no 18 % 2000. gadā līdz 14 % 2007. gadā).
Samazinās iedzīvotāju īpatsvars virs un zem darbaspējas vecuma, kā rezultātā samazinās demogrāfiskā slodze. Taču, turpinoties līdzšinējiem demogrāfiskajiem procesiem, iespējama demogrāfiskās slodzes palielināšanā
20.gs pēdējos 30 gados pasaules reģionos, kuros bijis vislielākais bads, kopējais pārtikas apjoms ir dubultojies vai pat trīskāršojies, tomēr pārtikas daudzums uz vienu iedzīvotāju gandrīz nemaz nav mainījies, jo iedzīvotāju skaits pieaudzis tik pat strauji.
Augsnes un klimata pētījumi ANO organizācijas ietvaros parādīja, ka tikai 19 valstis kurās dzīvo 105 miljoni iedzīvotāju, nespētu pabarot savus iedzīvotājus izmantojot pašu apstrādāto zemi. Ja attīstītās valstis pietiekami atbalstītu atpalikušo valstu lauksaimniecību, tad bada problēmu būtu iespējams likvidēt.
Eiropā vidējais dzimstības koeficients ir 1,2, nenormāli zems, zinot, ka dzimstības līmeni iespējams paaugstināt ar piemērotu politiku. Kuplās ģimenes shēma vairs neatgriezīsies, jo ģimenes struktūra evolucionē un sievietes loma sabiedrībā ir mainījusies.
Globālo vides aizsardzības problēmu risināšana ir ļoti sarežģīta, jo nonāk konfliktā daudzu valstu intereses. Lai sasniegtu labvēlīgus rezultātus nepieciešama koordinēta rīcība starp visām pasaules valstīm. Ja mūsdienās brīnumainā kārtā šī vienošanās tiktu panākta, tad globālās vides politikas rezultātus varētu vērot pēc 50-100 gadiem.
Kopumā migrācijas apjomi pasaulē ir milzīgi. 2010. gadā 220 miljoni pasaules iedzīvotāju dažādu iemeslu dēļ (ekonomisku, sociālu, kultūras un politisku) pārvietojās pār daudzu valstu robežām.
…
